Mindaugas Rakauskas. Publicitātes foto.
Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.
Tas nozīmētu nepieredzēti augstus riskus favorītismam, korupcijai un konkurences ierobežošanai, vienlaikus graujot ārvalstu investoru uzticību Latvijas tirgum. Tāpēc, lai publisko iepirkumu reforma patiešām sasniegtu savus mērķus telekomunikāciju publiskajos iepirkumos, nepieciešams ieviest papildu mehānismi šo risku mazināšanai – maksimāli plašu mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga izmantošanu un informācijas pieejamību par aktuālajiem “zemsliekšņu” iepirkumiem.
Kā liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai, publiskie iepirkumi Latvijā ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa – to apjoms 2024. gadā sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb 13 % no iekšzemes kopprodukta. Dažādas nozares jau gadiem ir norādījušas, ka sistēma ir pārlieku sarežģīta, laikietilpīga un konkurenci ierobežojoša, daudzos iepirkumos piedaloties tikai vienam pretendentam.
Gaidāmā reforma dod cerību šo situāciju mainīt un atgriezt publiskos iepirkumus pie to sākotnējā uzdevuma – valstij, sabiedrībai vajadzīgu preču un pakalpojumu iegādes ar iespējami lielāko atdevi un izdevīgāko piedāvājumu. Tomēr likumprojektā ir būtiski trūkumi, kas pārmērīgas birokrātijas vietā radīs absolūtu pasūtītāju rīcības brīvību un caurspīdības trūkumu, palielinot korupcijas risku un veicinot valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
90% iepirkumu var palikt “aklajā zonā”, zaudējot Latvijas tirgus vērtību ārvalstu investoru acīs
Viena no svarīgākajām izmaiņām ir līgumcenu robežvērtību paaugstināšana no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka PIL noteiktās iepirkuma procedūras tiks piemērotas iepirkumiem ar līgumcenu, sākot no 143 tūkstošiem eiro. Savukārt mazākiem iepirkumiem jeb tā dēvētajiem “zemsliekšņa” iepirkumiem zem 143 000 eiro PIL noteiktās procedūras netiks piemērotas.
Telekomunikāciju nozare gadiem ilgi cīnās ar favorītismu un negodīgiem nosacījumiem iepirkumos, kas grauj godīgu konkurenci un kropļo tirgu. Mazāka apjoma iepirkumi ir visaugstākā riska zona, tāpēc, paaugstinot līgumcenu robežvērtības, no kurām tiks piemērotas PIL noteiktās iepirkuma procedūras, neviļus tiks atvērta “Pandoras lāde”.
Proti, būtiski paplašināsies iepirkumu apjoms, kur netiks piemērotas likumā noteiktās procedūras, un, visticamāk, varam gaidīt pasūtītāju patvaļu, kā rezultātā samazināsies konkurence, pieaugs mērķēta labvēlība noteiktiem tirgus spēlētājiem un pārmaksas riski, šķērdējot jau tā ierobežoto valsts budžetu.
Piemēram, šobrīd uz 3. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts paredz, ka pasūtītājs attiecībā uz iepirkumiem, kurus nav plānots izsludināt, publicē tikai iepirkumu plānu ar kopējo summu, neprecizējot, kādā nozarē un par kādu pakalpojumu iepirkums tiks veikts. Taču tas piegādātājiem nesniegs praktisku vērtību un faktiski ierobežos piekļuvi informācijai par iepirkuma uzsākšanu, jo likumprojektā nav paredzēts publicēt informāciju par aktuālajiem iepirkumiem. Arī tam, ja Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošina publisko iepirkumu jomas vadību un veic ikgadējo publisko iepirkumu jomas snieguma novērtējumu, nebūs pozitīvas ietekmes, jo tas attiecas uz kopējo sistēmas uzraudzību, taču nenodrošina kontroli pār pasūtītāja rīcību konkrētos “zemsliekšņa” iepirkumos.
Šos riskus apliecina arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā novērojumi – bažas par caurskatāmību un godīgu konkurenci mūsu valstī ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Šāda prakse negatīvi ietekmē investīciju klimatu, samazina prognozējamību un rada augstākus riskus – “zemsliekšņa” iepirkumi daudzās nozarēs veido ap 90 % no visiem konkursiem, un izmaiņas regulējumā padarīs šo zonu par pilnīgu “aklo punktu”. Investoru acīs Latvija zaudēs vērtību kā godīgas konkurences principos balstīts tirgus.
E-katalogs un caurspīdīgums – atslēga efektīvākiem un godīgākiem iepirkumiem
Nepieciešami papildu mehānismi risku mazināšanai un konkurences veicināšanai. Pirmkārt, janvārī ieviestā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga plaša un konsekventa izmantošana – ir svarīgi, lai iestādes šo rīku aktīvi lietotu, un tieši šeit sagaidām proaktīvāku Valsts digitālās attīstības aģentūra un valsts iestāžu rīcību. Otrkārt, informācijas pieejamība par aktuālajiem “zemsliekšņu” iepirkumiem. Caurspīdīgāka zemsliekšņa iepirkumu vide gan palielinātu uzticēšanos publisko iepirkumu sistēmai, gan arī veicinātu tirgus dalībnieku produktivitāti, inovācijas un efektīvāku resursu izmantošanu. Kā rezultātā ieguvējs būtu gan pasūtītājs, gan nodokļu maksātājs.
Kopumā šīm pārmaiņām var būt graujoša ietekme uz telekomunikāciju jomu un virkni citu Latvijas tautsaimniecībai būtisku nozaru. Tamdēļ, manuprāt, risinājums meklējams papildu drošības mehānismos, kas neļautu novirzīties no gaidāmās reformas cēlajiem mērķiem.
Pozitīvi vērtējams reformas virziens uz centralizāciju. Paplašinot preču un pakalpojumu loku, kas jāiepērk centralizēti – piemēram, elektroenerģiju, degvielu, biroja mēbeles, mobilos sakarus un apdrošināšanu –, valsts un pašvaldību sektorā iespējams panākt ievērojamus ietaupījumus un vienotu kvalitātes standartu. Centralizācija stiprinātu tirgus disciplīnu un novērstu fragmentāciju, kas bieži rada nelietderīgu līdzekļu izmantošanu.
Tādēļ, veicinot e-kataloga izmantošanu kā galveno standartizētu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu rīku, individuālus iepirkumus pieļaujot tikai objektīvi pamatotos gadījumos, tiktu būtiski stiprināta konkurence un publisku līdzekļu efektīva izlietošana.
Ārvalstu investori cer uz caurredzamu un investoriem drošu publisko iepirkumu sistēmu
Tāpat būtu nosakāms pasūtītājam par pienākumu laicīgi publicēt būtiskāko informāciju par visiem plānotiem un noslēgtiem iepirkumiem jau no pirmā eiro un to rezultātus EIS, kur ikvienam piegādātājam ir vienlīdzīga piekļuve informācijai, palielināsies caurspīdība. Savukārt obligāta tirgus izpēte visos iepirkumos, salīdzinot vismaz trīs piegādātāju piedāvājumus, stimulētu pasūtītājus pieņemt saimnieciski pamatotus lēmumus, vienlaikus veicinot tirgus konkurenci un samazinot favorītismu.
Iepirkumu sistēmā nevar veikt izmaiņas “izmaiņu ieviešanas pēc” – tām ir jābūt izsvērtām, izskatot visus riskus un ieviešot drošības mehānismus, kas ļautu nodrošināt efektīvāku, caurredzamāku, valsts un sabiedrības interesēm atbilstošāku publisko iepirkumu sistēmu. Tikai tā Latvija varēs kļūt par tālredzīgas saimniekošanas un godīgas konkurences piemēru, ko novērtē vietējā sabiedrība un biznesa vide, kā arī ārvalstu investori.
Kā ārvalstu investori ceram uz likumdevēja atbildīgu rīcību, kas ļautu rast ilgtspējīgu līdzsvaru starp birokrātijas mazināšanu un nepieciešamo kontroles līmeni, stiprinot uzticību publiskajai iepirkumu sistēmai un tās atbilstību starptautiskajiem standartiem.
Autors ir elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija ģenerāldirektors.
