Pēteris Strautiņš. Publicitātes foto
Par pārtikas cenām 2025. gada jūlijā
Jūlijs ir kārtējais mēnesis, kura patēriņa cenu dati ir liela nenotikumu virkne. Gada inflācija vispār nav mainījusies, mēneša inflācija ir tuva normai, šoreiz nedaudz virs tās – tipiskāks jūlijam būtu cenu samazinājums, nevis pieaugums par 0,1%. Pēc diviem mēnešiem, kad pārtika (bez bezalkoholiskajiem dzērieniem) mēneša griezumā kļuva lētāka, tā jūlijā pavisam nedaudz sadārdzinājās (+0,1%), kaut šajā laikā varētu gaidīt cenu kritumu. Netipisks šim mēnesim ir augļu un piena cenu kāpums. Kā jau vienmēr, akcijas sākas un akcijas arī beidzas. Jau vairāk nekā gadu bez noteikta virziena svārstās degvielas cenas, šoreiz bija vidējs liels (2,6%) kāpiens uz augšu.
Varētu nopūsties - tāda ir dzīve - un pievērsties citiem darbiem. Taču ziņās un sajūtās valda satraukums par to, vai rudenī pārtika atkal nekļūs dārgāka, jo laika apstākļi šogad nejauki pārsteidz. Atbilde vienā vārdā ir “nē”, taču ir nianses.
Vērtējot neparasto laika apstākļu ietekmi uz pārtikas cenām un ekonomiku kopumā, ir jāsaprot, ka atbildes uz jautājumiem “vai šo notikumu dēļ cieš daļa lauksaimnieku” un “vai šo notikumu dēļ cietīs patērētāji”, ir ļoti dažādas, gan tāpēc, ka apstākļi dažādos reģionos ļoti atšķiras, gan tāpēc, ka pārtikas cenas veikalos ļoti lielā mērā nosaka globāli faktori. Turklāt, lai saprastu ietekmi tieši uz pārtikas ražotāju un pārstrādātāju darbu, ir arī jāsaprot tas, kā komunikācijas tradīcijas ietekmē notiekošā atspoguļojumu. Jau gadsimtiem ilgi latviešiem ir bijis izdevīgi teikt, ka viņam iet slikti – vai nu mazāk atņems (vēsturiski) vai vairāk iedos (mūsdienās), šī gudrība iespaido mūsu rīcības modeļus arī ar lauksaimniecību pilnīgi nesaistītās jomās.
Lai izvērtētu laika apstākļu ietekmi uz pārtikas cenām, tā ir jādala pa galvenajām produktu kategorijām. Nošķirt lietas būtību no emocijām palīdz iepazīšanās ar notikumiem izejvielu tirgos.
Notikušais nevar nozīmīgi ietekmēt maizes cenas, jo slikti audzēšanas apstākļi Latvijā, turklāt tikai tās daļā, nenosaka graudu cenas. Pasaules kviešu cena šobrīd ir zema un stabila, ap 200 eiro par tonnu, pretstatā vairāk nekā 400 eiro augstākajā punktā 2022. gadā. Rudzi ir vairāk reģionāls produkts, bet arī to audzēšanā Latvijas daļa ir tikai ap 2%. Lai izvērtētu notikušo, jāņem vērā arī tas, ka dažādās valsts daļās apstākļi ļoti atšķiras. Nokrišņu kartes liecina, ka lielas nepatikšanas ir Latgalē, Sēlijā, Vidzemes austrumu un dienvidu pusē. Ir vietas, kur gluži “normāla” vasara seko graudu kultūrām ļoti labvēlīgai ziemai. Pat par spīti visām ķibelēm, Latvija saražos vairāk nekā patērēs, drošības buferis starp pārtikas graudu ražu labvēlīgā scenārijā (ap diviem miljoniem tonnu) un patēriņu (~250 tūkstoši tonnu) ir milzīgs.
Nav nekāda pamata gaidīt gaļas produktu un olu cenu kāpumu šo notikumu dēļ. Ja ietekme būs, tad drīzāk lejupvērsta, jo gaidāma īpaši liela lopbarības graudu pārpilnība. Lai nu par ko, bet par sliktu zāles augšanu šogad nevar sūdzēties, tāpēc nav nekāda pamata gaidīt arī piena cenu kāpumu. Pasaules tirgu ietekme uz šo produktu jau kopš pērnā rudens ir gandrīz nemainīga – sviests ir dārgs, bet vājpiena pulveris ir lēts.
Vienīgais kaut šķietami ticamais risks ir kartupeļu dārdzība, taču arī šajā gadījumā importa alternatīvai ir jābūt cenu izmaiņas slāpējošai.
Nav nozīmīgu risku cenu stabilitātei citu izejvielu tirgos. Gada beigās ir gaidāms naftas tirgus pārsātinājums, jo Saūda Arābijai un tās tuvākajiem sabiedrotajiem kārtējo reizi apnicis kompensēt pārējo OPEC dalībnieku kvotu grēkus.
Ļoti interesanti ir šīs vasaras notikumi Baltijas elektrības tirgū. Cenas ir ļoti zemas, acīmredzot to nosaka lielā ūdens plūsma Daugavā, saules elektrostaciju jaudas pieaugums, kā arī šo norišu mijiedarbība. Iespējams, ka to ietekmei sasniedzot kritisko masu, tirgus ir pārlēcis jaunā līdzsvarā, turpmāk cenas gada gaišākajā daļā lielā mērā noteiks saules enerģija, kas šobrīd nodrošina vislētāko elektrību, apvienojumā ar augošajām akumulatoru jaudām. Patēriņa cenu datos vēl neredzam, bet mājsaimniecības, kas izvēlējušās biržai piesaistīto tarifu, kā ari ražotāji, kas ir uzņēmušies cenu svārstību risku, jau bauda ietaupījumus.
Autors ir Luminor galvenais ekonomists.