Pirms uzticies, pārbaudi!

  • Intars Miķelsons
  • 20.11.2025.
Intars Miķelsons. Publicitātes foto.

Intars Miķelsons. Publicitātes foto.

Uzņēmējdarbība vienlaikus ir gan dinamiska un aizraujoša, gan arī riskanta. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā darbojas gandrīz 200 tūkstoši uzņēmumu, tikai aptuveni divas trešdaļas no tiem iesniedz gada pārskatus, bet vēl mazāk ir tādu, kuros ir reģistrēti darbinieki. Tas rada sarežģījumus atrast patiešām uzticamus klientus un sadarbības partnerus.

Diemžēl maksājumu kavējumi un uzņēmumu maksātnespējas procesi joprojām nav retums. 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, juridisko personu maksātnespējas procesu skaits pieaudzis par 17 %, bet tiesiskās aizsardzības procesu skaits — par 12 %.  Tā ir satraucoša tendence, jo aiz katra šāda gadījuma slēpjas desmitiem neapmaksātu rēķinu, kas var radīt lavīnas efektu.

Viens no veidiem, kā mazināt šādus riskus, ir sadarbības partneru un vismaz lielāko klientu kredītvēstures pārbaude. Tas, protams, negarantē 100 % drošību, jo arī uzņēmums ar labu kredītvēsturi var kavēt maksājumus, tomēr tā var kalpot kā zināma drošības veste — palīdzot izvairīties no situācijas, kad viena uzņēmuma problēmas “pavelk zem ūdens” arī citus. Minēšu piecus būtiskus iemeslus, kāpēc sadarbības partneru pārbaude ir tik svarīga.

Stabilāka naudas plūsma

Kā zināms, naudas plūsma ir uzņēmuma dzīvības artērija. Kad klienti kavē rēķinu apmaksu, uzņēmumam sāk pietrūkt “skābekļa”. Latvijā netrūkst piemēru, īpaši būvniecības nozarē, kad ģenerāluzņēmējs nav spējis norēķināties ar apakšuzņēmējiem, un rezultātā arī tie nonāk līdz maksātnespējai.

Šādās situācijās vienkārša ģenerāluzņēmēja kredītvēstures pārbaude varētu jau laikus atklāt iespējamos riskus. Visticamāk, šis uzņēmums jau iepriekš nebūs norēķinājies ar citiem pakalpojumu sniedzējiem vai pat kredītiestādēm. Savlaicīga informācijas pārbaude ļautu daudz rūpīgāk izvērtēt, vai vispār ir vērts uzsākt sadarbību ar šādu partneri.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Biznesā ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un balstīt lēmumus faktos, nevis vēlmēs. Ja dati rāda, ka uzņēmuma finanšu situācija nav stabila, maz ticams, ka sadarbība noritēs bez problēmām.
Ja kredītvēsturē redzams, ka uzņēmumam ir parādi pret citiem partneriem, rodas loģisks jautājums – kāpēc lai šoreiz būtu citādi? Sadarbība ar šādu uzņēmumu līdzinās loterijai, kur iespēja “izvilkt laimīgo lozi” ir ļoti maza.

Efektīvāka risku pārvadība 

Skaidrs, ka uzņēmējdarbībā pilnībā izvairīties no riskiem nav iespējams, taču tos iespējams būtiski samazināt. Kredītvēsture sniedz vērtīgu ieskatu uzņēmuma uzticamībā un palīdz saprast, vai sadarbības drošībai nepieciešams noteikt stingrākus līguma nosacījumus.

Piemēram, var paredzēt 50 % priekšapmaksu vai citus drošības mehānismus. Tas pilnībā neizslēdz zaudējumu risku, taču ievērojami samazina iespējamos zaudējumus un pasargā uzņēmumu no neparedzētām situācijām.

Pat ja darījums tiek apdrošināts, arī šādā gadījumā pastāv risks zaudēt līdzekļus, ja klienta finanšu situācijas nav pietiekami labi izpētīta, jo apdrošinātāji darījumam nosaka pašrisku, kas parasti ir vairāki tūkstoši eiro. Turklāt ne visus darījumus var apdrošināt, jo tie ir par mazu vai apdrošinātājs atsaka pakalpojumu, jo nav drošs, ka darījums būs veiksmīgs un nevēlas uzņemties pārāk lielu risku.

Ilgtermiņa sadarbības plānošana

Uzticami partneri ir jebkuru ilgtermiņa biznesa attiecību pamats. Kredītvēsture šajā ziņā darbojas kā spogulis, kas palīdz izvērtēt, vai sadarbībā ir vērts ieguldīt laiku un resursus. Mazumtirdzniecības nozarē nereti novērojami gadījumi, kad mazāki piegādātāji nonāk finansiālās grūtībās, jo veikali kavē norēķinus. Piemēram, vietējais pārtikas ražotājs piegādā produkciju nelielai veikalu ķēdei, kas sola stabilus pasūtījumu apjomus. Taču pēc dažiem mēnešiem maksājumi sāk kavēties, un ražotājam nākas meklēt aizdevumu, lai izmaksātu algas darbiniekiem.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Visticamāk, šāda riska pazīmes jau būtu redzamas veikala kredītvēsturē, un rūpīga tās izpēte ļautu savlaicīgi saprast, ka šī sadarbība var būt problemātiska un, iespējams, neilgtspējīga.

Statistika liecina, ka vislielākos zaudējumus uzņēmumiem parasti rada nevis jauni, bet tieši ilgstoši sadarbības partneri. Kāpēc tā? Jaunu sadarbību parasti uzsākam piesardzīgi — sākot ar mazākiem apjomiem un rūpīgi izvērtējot partnera uzticamību. Arī jaunais sadarbības partneris sākotnēji cenšas pierādīt sevi no labākās puses.

Savukārt ilgtermiņa sadarbībā piesardzība mēdz mazināties — uzskatām, ka partneris ir pārbaudīts, un risku uzraudzība vairs netiek veikta tik rūpīgi. Tieši šajā brīdī var rasties vislielākie zaudējumi, ja partneris nonāk finanšu grūtībās vai bankrotē, ietekmējot arī citus sadarbības uzņēmumus.

Piemēri tam nav tālu jāmeklē — pasaulē bankrotējuši tādi šķietami stabili un prestiži uzņēmumi kā “Kodak” un auto ražotājs SAAB, arī Latvijā līdzīgas situācijas piedzīvojuši labi zināmi uzņēmumi, piemēram, būvniecības preču vairumtirgotājs “Tapeks”.

Tāpēc jāvērtē ne tikai jauni, bet arī esošie un ilglaicīgie partneri — jāseko līdzi viņu finanšu situācijai un jāpārliecinās, ka viņu “kredītlīnija” ir atbilstoša reālajai maksātspējai. Pastāvīga risku uzraudzība ir labākais veids, kā pasargāt uzņēmumu no neparedzētiem satricinājumiem.

Reputācijas aizsardzība 

Ne velti mēdz teikt, ka reputāciju veido gadiem, bet sagraut var piecās minūtēs. Biznesā reputācija ir kā valūta, kas nereti ir vērtīgāka par naudu.

Ja sadarbības partneris nespēj pildīt savas saistības, cieš ne tikai viņš pats – sekas izjūt arī uzņēmums, kas no viņa ir atkarīgs. Piemēram, ja piegādātājs kavē piegādi un veikala plaukti paliek tukši, klienti dosies pie konkurentiem, nevis centīsies saprast, kurš pie tā vainīgs.

Pamatotāki attīstības lēmumi 

Uzņēmumi, kas rūpīgi izvērtē sadarbības partneru kredītvēsturi, spēj drošāk plānot nākotni. Ja klienti un partneri ir uzticami, uzņēmējs var droši investēt jaunās ražotnēs, paplašināt eksportu vai piedāvāt klientiem izdevīgākus nosacījumus. Tas ļauj koncentrēties uz darba kvalitāti, nevis raizēm par to, vai samaksa tiks saņemta laikā. Partneru maksātspējas izvērtēšana palīdz arī labāk pārvarēt tirgus svārstības un saglabāt stabilu apgrozījumu. 

Kredītvēstures analīze nav lieka birokrātija — tā ir biznesa drošība. Katrs eiro, kas ieguldīts risku pārvaldībā, nākotnē var nozīmēt tūkstošiem ietaupītu eiro. Tieši tāpēc arī AS “Kredītinformācijas birojs” ir ieguldījis savas datubāzes attīstībā, lai uzņēmējiem nodrošinātu ērtāku lietošanu un piedāvātu arvien jaunus risinājumus risku analīzei un drošas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Un pats galvenais — lai sniegtu mieru un pārliecību, ka bizness tiek būvēts uz drošiem pamatiem.

Autors ir AS Kredītinformācijas birojs izpilddirektors.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Jorens Liopa

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība. Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.