Tobiass Linds. Publicitātes foto
Pirms dažiem gadiem mākslīgais intelekts (MI) tirdzniecības kontekstā lielākoties izskanēja tikai konferencēs. Šodien tas kļūst par neatņemamu vietējo uzņēmumu biznesa stratēģijas sastāvdaļu. MI ir kļuvis par minimumu, kas nosaka, kurš uzņēmums spēj saglabāt konkurētspēju un kurš “izkrīt no spēles”.
Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā mākslīgā intelekta ieviešana notiek nevienmērīgi. Lietuva ir līdere ar augstu entuziasmu, Igaunija joprojām ir uz robežas starp vilcināšanos un izrāvienu, bet Latvija nedaudz atpaliek. Tomēr kavēšanās var izmaksāt dārgi – tie, kas pirmie ievieš MI rīkus, iegūst zināšanas, elastību un papildu aizsardzību tirgū, bet vēlākiem sekotājiem šīs priekšrocības vairs nav pieejamas.
Pieaugot izmaksām un krāpniecības riskiem, tirgotāji pievēršas MI nevis tāpēc, ka tas ir moderni, bet gan praktiskas nepieciešamības dēļ. No maksājumu sistēmu uzlabošanas līdz krāpniecības novēršanai – mākslīgais intelekts kļūst par centrālu biznesa instrumentu, ar kura palīdzību tirgotāji saglabā konkurētspēju.
Neredzams, bet jūtams dzinējspēks
Daudzi uzņēmēji kļūdaini uzskata, ka MI ir tikai čatboti. Patiesībā tas strādā visefektīvāk, kad nav redzams, jo krājumu pārvaldība tiek optimizēta, cenas kļūst elastīgas, pircēji saņem personalizētus piedāvājumus un tiek novērsti krāpniecības gadījumi. Tas ir kluss dzinējspēks, kura ietekme izpaužas klientu lojalitātē un uzņēmuma izaugsmē.
Šodienas pircējs, iespējams, nesaka skaļi: “Es gribu redzēt mākslīgo intelektu”, taču viņa rīcība to parāda. Vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas patērētāju sagaida personalizētus ieteikumus, kā arī augstu vērtē ērtu pašapkalpošanos, intuitīvas meklēšanas iespējas, drošību un nepārtrauktu iepirkšanās pieredzi. Tieši MI risinājumi ļauj to nodrošināt – un, ja klients jūt, ka tirgotājs viņu saprot, izvēle par labu šim tirgotājam ir gandrīz pašsaprotama.
Krāpniecība – kā katalizators
MI ieviešanu veicina ne tikai vēlme atbildēt uz mainīgajām klientu prasībām. Adyen dati rāda, ka gandrīz ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir saskārušies ar kiberuzbrukumiem vai datu noplūdēm, atzīstot, ka krāpniecība un atmaksu gadījumi rada būtiskas izmaksas. Krāpnieki paši aktīvi izmanto MI – viņi testē shēmas, ģenerē simtiem automatizētu uzbrukumu un meklē sistēmu vājās vietas. Ja tirgotāji neizmanto MI kā digitālu aizsardzības sienu, viņi kļūst par vieglākiem mērķiem.
MI spēj reāllaikā atpazīt aizdomīgus darījumus un bloķēt tos, pirms notiek zaudējumi. Turklāt, tā kā krāpnieki vienmēr izvēlas vieglāko ceļu, uzņēmumi ar šādu aizsardzību kļūst mazāk pievilcīgi uzbrukumiem.
No izmaksu optimizācijas līdz labākai pieredzei
MI loma biznesā neaprobežojas tikai ar drošību. Integrējot to uzņēmuma procesos, iespējams labāk izprast klientus, optimizēt izmaksas, uzlabot loģistikas plūsmas un nodrošināt augstākā līmeņa iepirkšanās pieredzi. Bieži vien tas notiek nemanāmi – piemēram, Adyen nesen ieviesa risinājumu Adyen Uplift, kas ar MI palīdzību optimizē maksājumu procesus un palielina veiksmīgo transakciju skaitu. Klients to pat nepamana, bet gala rezultātā viņa iepirkšanās process kļūst raitāks un drošāks.
Uzņēmumi, kas vilcinās ar MI ieviešanu, riskē ne tikai ar neefektivitāti. Viņi riskē ar klientu pieredzi, konkurētspēju un, pats galvenais, ar uzticību. Klients var būt pacietīgs, taču sliktu pieredzi neaizmirst – un aiziet tur, kur viss strādā labāk.
Mākslīgais intelekts vairs nav luksuss vai nākotnes inovācija. Tas ir biznesa pamatprincips, kas jau šodien nosaka, kuri uzņēmumi būs veiksmīgi un kuri paliks otrajā plānā. Tie tirgotāji, kas investē MI risinājumos tagad, stiprina savas pozīcijas. Pārējie pamodīsies brīdī, kad klienti jau būs pieraduši pie labākas un drošākas pieredzes citur.
Autors ir Adyen vadošais direktors Ziemeļvalstīs un Baltijā.