Ilustratīvs attēls. Pexels
Pašvaldību uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kuriem nepieciešamas milzīgas investīcijas — ūdensapgāde, enerģētika, transports, namu pārvaldīšana. ES fondu ēra nav mūžīga, un aizvien stingrākas ilgtspējas prasības padara infrastruktūras uzturēšanu dārgāku. Tieši tāpēc pašvaldībām jādomā plašāk par finansēšanas ekosistēmu: banku kredīti un ES fondi ir svarīgi, bet kapitāla tirgi var nodrošināt ilgtermiņa investīcijas bez tieša spiediena uz pašvaldības budžetu vai nepieciešamības sniegt papildu galvojumus.
Eiropā ir virkne biržās kotētu komunālo pakalpojumu uzņēmumu, kuros daļa kapitāla pieder valstij vai pašvaldībām. Šie uzņēmumi galvenokārt darbojas ūdensapgādē, elektrības, gāzes vai siltuma apgādē, atkritumu apsaimniekošanā, transporta infrastruktūras un nekustamā īpašuma pārvaldīšanā. Šajos uzņēmumos saglabā valsts vai pašvaldību līdzdalību, saglabājot līdzdalību sabiedrībai svarīgajās nozarēs. Piemēram, daudznozaru komunālo pakalpojumu sniedzējs Hera S.p.A. Itālijā, biroju, veselības aprūpes iestāžu un dzīvojamo ēku pārvaldnieks Icade S.A. Francijā. Šāda īpašuma struktūra apvieno sabiedrības interešu aizsardzību ar tirgus mehānismiem. Rezultātā šie uzņēmumi parasti ir finansiāli stabili, spēj piesaistīt investīcijas attīstībai un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvus, pieejamus un drošus pakalpojumus. Valsts kā akcionāra klātbūtne garantē ilgtermiņa perspektīvu – peļņu investē infrastruktūrā, bet krīzes brīžos, piemēram, Covid-19 pandēmijā šie uzņēmumi saņēma atbalstu stabilitātei.
Piemērus var atrast vēl un vēl, radot likumsakarīgu jautājumu – kāpēc tik ilgi esam izvairījušies no šīs iespējas?
ASV un Eiropas kapitāla tirgi — atšķirīga loģika, bet kopīga nākotne
ASV un Eiropas kapitāla tirgi darbojas pēc atšķirīgas loģikas. ASV ekonomika ir tirgus orientēta — uzņēmumi finansējumu meklē kapitāla tirgos, kas nodrošina elastīgāka un diversificētāka finansējuma pieejamību. Eiropā joprojām dominē banku kreditēšana, tomēr kapitāla tirgi piedāvā aizvien pievilcīgākas iespējas gan lielajiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Cipari runā paši par sevi: ilustrācijai apskatīsim Bafeta indikatoru. Tas ir finanšu rādītājs, kas salīdzina valsts akciju tirgus kopējo tirgus kapitalizāciju ar valsts IKP. Šo rādītāju izmantoja Vorens Bafets kā vienkāršu vērtējumu, vai akciju tirgus kopumā ir pārāk dārgs (virs 200%), pietiekami novērtēts (ap 100%) vai pārāk lēts (zem 80%) attiecībā pret ekonomikas lielumu. Piemēram, 2025.gadā ASV Bafeta indikators bija 230%, Vācijai 55,2%, 2024.gadā Francijai 103,3%, Latvijai 1,0 %, Igaunijai 12,6%. Tādējādi Eiropas, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi noteikti būtu interesanti investoriem, un uzņēmumiem dotu iespēju finansējuma piesaistei.
Latvijas stāsti — no Rīgas ūdens līdz pirmajiem soļiem biržā
Latvijā spilgts piemērs ir Rīgas ūdens, kas kļuva par pirmo pašvaldības uzņēmumu valstī, kurš emitējis obligācijas. Uzņēmums saņēmis arī starptautisku kredītreitingu (Moody's A3), kas būtiski palielina uzticību investoru acīs.
Tieši ar obligāciju emisiju Rīgas ūdens guva iespēju īstenot infrastruktūras projektus, kurus citādi pilnībā nāktos finansēt no pašvaldības budžeta vai banku aizdevumiem. Turklāt uzņēmums turpina piesaistīt finansējumu arī no Eiropas Investīciju bankas, kas 2025. gadā aizdeva 70 miljonu eiro ūdensapgādes tīklu modernizācijai. Tādējādi kapitāla tirgi un starptautiskās finanšu institūcijas nav konkurenti — tie strādā kopā, padarot finansējumu daudzveidīgāku un lētāku.
Nākamais loģiskais solis būtu akciju tirgus. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu sākt sagatavošanās procesu Rīgas namu pārvaldnieka akciju publiskajam piedāvājumam biržā — process, kas varētu ilgt 12–18 mēnešus. Arī citi pašvaldību komunālo pakalpojumu uzņēmumi var sekot šim piemēram, jo tiem visiem ir nepieciešamas būtiskas investīcijas un stabila, caurspīdīga pārvaldības struktūra, kas padara tos pievilcīgus investoriem.
Kapitāla cena — birža nav dārgākais risinājums
Latvijā bieži tiek pieņemts, ka birža ir "dārga". Taču šis mīts bieži balstās uz nepilnīgu izpratni par kapitāla tirgus daudzveidību. Kapitāla tirgus iespējas sniedzas tālāk par akciju emisiju — tas var būt obligāciju finansējums, hibrīdinstrumenti vai pakāpeniska pieeja, sākot ar nelielu obligāciju emisiju un vēlāk pārejot uz akciju tirgu. Katram uzņēmumam un projektam ir iespējams atrast piemērotu risinājumu. Banku kredīts pirmajā mirklī var šķist lētāks — zemākas procentu likmes, ātrāka piekļuve finansējumam, vienkāršāks process. Taču ilgtermiņā kapitāla tirgus sniedz būtiskas priekšrocības: stabilitāti (obligācijas parasti ir ar fiksētu likmi uz ilgu periodu), elastību (iespēja piesaistīt papildu kapitālu, kad nepieciešams) un piekļuvi plašākam investoru lokam (pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas, privātpersonas). Tas ir īpaši svarīgi infrastruktūras projektiem ar 20–40 gadu dzīves ciklu, kur finansējuma stabilitāte un paredzamība ir tikpat svarīga kā cena. Vēl viens aspekts ir riska diversifikācija. Uzņēmums, kas finansējas tikai caur vienu vai divām bankām, ir atkarīgs no šo banku politikas un noskaņojuma. Kapitāla tirgus piedāvā iespēju sadalīt risku starp daudziem investoriem, kas samazina atkarību no atsevišķiem finansējuma avotiem un padara uzņēmumu finanšu stabilitāti ilgtspējīgāku.
Ko iegūst pašvaldība un sabiedrība?
Publiska kotācija vai obligāciju emisija nav tikai finanšu instruments — tas ir pārvaldības princips. Pašvaldību uzņēmumi bieži ir monopola pozīcijā, tādēļ caurskatāmība un profesionāla vadība nav tikai "laba prakse", bet kopējās ekonomikas stabilitātes prasība. Biržas standarti nodrošina caurspīdīgu cenu veidošanos, neatkarīgu padomi un profesionālu uzraudzību, sabiedrības iespēju kļūt par līdzīpašniekiem un risinājumu politiskās ietekmes mazināšanai. Tas viss ilgtermiņā padara uzņēmumu efektīvāku. Efektīvs uzņēmums rada lielākus nodokļu ieņēmumus pašvaldībai, lielāku ieguldījumu ekonomikā un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem — neatkarīgi no tā, vai runa ir par ūdensapgādi, sabiedrisko transportu vai namu apsaimniekošanu.
Visos iepriekš minētajos piemēros “pirms biržas” posmā uzņēmumi atradās tiešā valsts vai pašvaldības pakļautībā, vadību bieži iecēla politiski, nebija obligāti iesaistīt neatkarīgus ekspertus vai veidot audita komiteju uzņēmuma finanšu pārvaldības uzraudzībai. Stratēģiskus lēmumus nereti diktēja politiskās prioritātes, par uzņēmumu darbību sabiedrībai bija zināms maz - ierobežoti publiski dati, atskaites galvenokārt tikai kontrolējošajai institūcijai. Kļūstot par biržā kotētiem uzņēmumiem, tie pārveidoja pārvaldību atbilstoši biržas prasībām, izveidojot skaidras uzņēmuma pārvaldības struktūras, un nodrošinot informācijas atklāšanu sabiedrībai. Valstij/pilsētai kā akcionāram saglabājās vietas pārvaldības struktūrās, taču lēmumus vairs nepieņem vienīgi politiski deleģētas personas – tos koleģiāli apstiprina padome, ievērojot biržas noteikumus. Uzņēmumi ieviesa stingrākas atskaišu, ētikas un risku kontroles procedūras, kas ierobežo politisko iejaukšanos ikdienas darbībā un padara pārvaldību prognozējamu, uzlabo uzņēmuma kreditēšanas nosacījumus un samazina finansējuma izmaksas ilgtermiņā.
Kāpēc Latvijai jādomā par plašāku kapitāla tirgus attīstību
Latvijas kapitāla tirgus ir mazs, un tieši tāpēc tam vajadzīgi stipri emitenti. Pašvaldību un valsts uzņēmumi var kļūt par stabilitātes balstiem — tie ir paredzami, ilgtspējīgi, regulēti un sabiedriski nozīmīgi. Tieši tādi uzņēmumi piesaista konservatīvus institucionālos investorus un veido Latvijas tirgus pamatu. Bez spēcīga vietējā tirgus Latvija būs vēl vairāk atkarīga no ārējā finansējuma — ES fondiem, starptautiskām bankām, investoru noskaņojuma. Bet stabils kapitāla tirgus padara ekonomiku noturīgāku pret svārstībām un palīdz uzņēmumiem augt arī bez valsts vai ES dotācijām. Rīgas ūdens jau pierādīja, ka obligāciju tirgus pašvaldību uzņēmumiem darbojas. Nākamie soļi uz akciju tirgu būs pārbaudījums — vai Latvija ir gatava modernai kapitāla tirgus attīstībai. Ja Rīgas namu pārvaldnieka process izdosies, tas var kļūt par paraugu citām pašvaldībām un valsts uzņēmumiem.
Komunālo uzņēmumu iziešana biržā palielina biržu apgrozījumu un kapitalizāciju. Piemēram, pēc Tallinna Vesi kotēšanas 2005. gadā tās akciju cena pirmajā dienā pieauga par 14,6%, apliecinot augstu pieprasījumu, akcijas iegādājās vairāk kā 2000 akcionāri, to vidū daudzi igauņu mazie investori un uzņēmuma darbinieki.
Noslēgumā: jāizmanto iespējas
Latvijā valda mīts, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā ir pārāk riskanta, politiski sarežģīta vai dārga. Taču starptautiskā prakse, ES regulējuma virzība un mūsu pašu pirmie piemēri rāda pretējo: tas ir instruments, kas sniedz stabilitāti, disciplinētu pārvaldību un ilgtermiņa investīcijas. Ja vēlamies modernu, konkurētspējīgu un finansiāli noturīgu valsti, kapitāla tirgu attīstība nav luksuss, bet gan nepieciešamība. Valsts un pašvaldību uzņēmumi ir dabisks sākuma punkts — jo tie ir mūsu ikdienas pakalpojumu nodrošinātāji, kuru stiprināšana tieši uzlabo dzīves kvalitāti.
Ceļš uz plašāku kapitāla tirgus izmantošanu būs tests — ne tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai Latvijas finanšu sistēmai. Ja tas izdosies, tas var mainīt to, kā mēs domājam par publisko pakalpojumu finansēšanu un pārvaldību.
Autores ir Dr.oec. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes profesore, Finanšu un grāmatvedības katedras vadītāja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē un Dr.dat. Baiba Apine, Direktore, Vadības konsultāciju nodaļas vadītāja, PwC Latvija.
