Ernesta Kļaviņa zīmējums
Pirms gandrīz diviem gadiem – 2020. gada rudenī – Nacionālā apvienība kopā ar kolēģiem no Konservatīvajiem un Jaunās Vienotības mudināja Saeimu pievērsties jautājumam par valodu, kādā veicama apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija – tas ir, tā aģitācija, kas tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un uz kuru attiecas noteiktie tēriņu ierobežojumi. Tā ietver priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskajā vidē – televīzijā, vides reklāmās, radio un citur. Tika iesniegti grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai noteiktu, ka šāda veida aģitācijai būtu jānotiek tikai valsts valodā. Kā toreiz, tā šodien – ticu, ka daudziem varētu šķist, ka šādam priekšlikumam nevajadzētu izsaukt īpašas domstarpības, ņemot vērā Satversmes 4. pantā noteikto, ka valsts valoda ir latviešu. Un tomēr...
