Foto - Ivars Soikāns, LETA
Vēlos dalīties ar savām pārdomām. Mana meita, sauksim viņu par Annu, šogad beidza 9.klasi. Viņai mācības nepadodas viegli, tāpēc jau laikus sākām gatavoties eksāmeniem. Īpaši ņemot vērā nervus prasošo pieredzi pēc sākumskolas beigšanas, kad ilgi nezinājām, vai atradīsies kāda vieta un kur, jo visas skolas jau bija piepildītas.
Meita piedzima “treknajos gados”, kad dzimstība Latvijā bija samērā laba. Visu gadu Anna papildus mācījās matemātiku un angļu valodu, pēdējos mēnešus pat atteicās no deju nodarbībām, lai vairāk laika veltītu mācībām. Saņemot eksāmenu rezultātus, bijām ļoti priecīgas – matemātikā 81%, angļu valodā 85%, latviešu valodā varēja būt labāk - 60%, bet pārāk par to neuztraucos, jo Anna ir grāmatu lasītāja, un agrāk vai vēlāk valodas izjūta uzlabosies. Mierīgu sirdi iesniedzu dokumentus apkārtnes skolās, kurās likās jauki mācīties – 64. vidusskolā, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, 6. vidusskolā, 49. vidusskolā, bet Teikas vidusskolā jau jūnija sākumā beidzās dokumentu pieņemšana.
