Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam izvirzītā bijusī Konkurences padomes vadītāja, līdzšinējā Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piedalās preses konferencē, kurā ģenerāldirektora amata kandidāte iepazīstina ar redzējumu par VID darbību. Foto: Evija Trifanova, LETA
Simtgades svinību noskaņā un ar to sakritušajā valdības nomaiņā, kas vēl nav vainagojusies ar rezultātu, noteikti daudzi ir aizdomājušies par to, kādā valstī mēs visi gribētu nākotnē dzīvot. Pieņemam, ka dažādiem cilvēkiem šī aina var būtiski atšķirties, taču lielākā daļa parasti piesauc ekonomiski attīstītu, pārtikušu valsti ar rietumniecisku kultūru. Bieži vien arī cildinām mūsu ziemeļu kaimiņus, kas daudzās jomās esot mūs pārspējuši.
Vēsture pierādījusi, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar valsts institucionālo procesu sakārtotību. Piemēram, Lielbritānijas izrāviens viduslaikos un tam sekojoša industriālā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties absolūtas varas neesamībai šajā valstī – Tjūdoru un Stjuartu savstarpējiem ķīviņiem. Tas ļāva izveidoties uz uzņēmējdarbību orientētai vidusšķirai jeb džentrijiem un viņu ierosinātajai parlamentārajai, proti demokrātiskajai, valsts pārvaldei.
