Par personīgo ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas attīstībā

  • Olafs Grigus
  • 10.12.2019
Latvijas Bankas ēka. Foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijas Bankas ēka. Foto: Edijs Pālens, LETA

Kontekstā ar jaunā Latvijas Bankas prezidenta izvēli Saeimā, koalīcijas partneriem līdzšinējā periodā izvirzot potenciālos kandidātus, publiski izskanējis arī, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts kā kandidātu diskusiju gaitā izvirzījis Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Bērziņš kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzījis darbinieku skaita samazināšanu Latvijas Bankā. Šo kandidatūru, kas gan vairs netiek apsvērta, atbalstījusi arī Nacionālās apvienības frakcija. Jāatzīmē, ka kopš fakta izskanēšanas publiskajā telpā JKP frakcija gan centusies no idejas par šī kandidāta izvirzīšanu norobežoties. Kopš šī notikuma koalīcija jau vienojusies par Mārtiņa Kazāka izvirzīšanu Latvijas Bankas prezidenta amatam.

JKP deputāta izvirzītais Bērziņš gan nav piedāvājis specifiski ideju par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, taču atsaucas uz to, ka “tiek runāts pārveidot vai likvidēt kādu pārvaldības institūciju”. Viņaprāt, ar to vien ir par maz. JKP deputāta ierosinājums šādā ziņā nav ļoti pārsteidzošs, ņemot vērā, ka arī Budžeta komisijas sēdē konkrētās frakcijas deputātus, šķietami, pietiekamā mērā, lai iesaistītos diskusijās, ieinteresējis tikai jautājums par Latvijas Bankā strādājošo skaita samazināšanu. Varētu pat teikt, ka par to, ka JKP frakcijai šis darbinieku skaita samazinājums ir sevišķi svarīgs, liecina tās gatavība atbildīgajam postenim izvirzīt agrāko Andra Šķēles partijas biedru R.Bērziņu. Nevajadzētu arī piemirst, ka Bērziņš Tautas partijas valdē bijis vienlaikus ar Māri Kučinski, kurš pēdējā laikā labāk zināms kā nesenās ZZS valdības premjers.

Jaunākajā žurnālā