Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurētās krustapuķes un atjaunotie balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši. Foto: Rebeka Žeire, LETA
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un Saeimas deputātiem
Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) ir bijusi nozīmīga latviskuma, valstiskās idejas, valsts nepārtrauktības uzturētāja padomju okupācijas gados. LELBĀL iesaistījās valstiskās neatkarības atjaunošanā 1990. gadu sākumā un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā šobrīd.
Diemžēl Saeimā 1. lasījumā šā gada 27. septembrī pieņemtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz noteikt, ka tradicionālā baznīca Latvijā ir tikai un vienīgi Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB), noliedz un ignorē to, ka okupācijas laikā daļa Latvijas luterāņu bija spiesti dzīvot trimdā, kur turpināja Latvijas luterāņu draudžu darbu visus okupācijas gadus, pulcējot latviešus, saglabājot valstisko apziņu, lai varētu to skaidri aizstāvēt neatkarības atjaunošanas laikā. Vienlaicīgi 25. septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja virzībai pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, kas paredz noteikt, ka vienīgā Latvijas luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāja ir LELB, pilnībā ignorējot LELBĀL darbību, mantojumu un nozīmi okupācijas gados un neatkarības atjaunošanā.
