Atkritumi Pļavniekos pie Kupriču ielas. Foto: Īriss Sviklis, LETA
Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu patlaban plāno ieviest. Proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam.
Domāju – ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā, un jāapzinās, ka tas ir tikai daļējs risinājums, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk.
Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu – to skaitā dzērienu, pārtikas, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.
