Pacientu tiesības – jauni izaicinājumi

Pacientu piekļuve veselības aprūpei

Vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei ir viens no pamatprincipiem, kuru Eiropas Pacientu tiesību diena uzsver kā centrālu - “Right of Access” jeb tiesības saņemt nepieciešamos veselības pakalpojumus, kad un kur tas ir vajadzīgs, bez diskriminācijas. Taču reālā dzīve Latvijā liecina, ka šis princips joprojām ir vairāk vēlme nekā realitāte. Rīgas reģionā pacientiem piekļuve speciālistiem ir salīdzinoši pieejamāka, tomēr reģionos - īpaši Latgales un Kurzemes mazpilsētās - situācija ir kritiska. Nepietiekams speciālistu skaits un ierobežots aprīkojums rada reālu nevienlīdzību starp tiem, kuri dzīvo tuvāk galvaspilsētai, un tiem, kuriem jāmēro simtiem kilometru līdz kvalificētai aprūpei. 

Šai problēmai ir vairāki risinājumi, taču viens no pragmatiskākajiem ir pakāpeniska ģimenes ārstu kompetences paplašināšana. Ģimenes ārsti ir tie mediķi, kuri pacientiem ir vistuvāk, pacienti viņiem uzticas un kuri darbojas visos Latvijas nostūros. Palielinot ģimenes ārstu pilnvaras un nodrošinot sistemātisku tālākizglītību, var ieviest efektīvāku primārās aprūpes modeli - tas ne tikai stiprinātu pacientu piekļuvi, bet arī atslogotu speciālistus, pie kuriem šobrīd ir garas rindas mēnešos vai pat gados.

Digitalizācija un datu drošība

Digitalizācija ir viens no risinājumiem, kas varētu būtiski atvieglot piekļuvi veselības aprūpei un labāk izmantot ierobežotos resursus. Tomēr pašreizējais progress šajā jomā ir nogrimis rutīnā. Ir izveidota e-veselības sistēma, bet trūkst radikālu uzlabojumu, kas būtiski uzlabotu pacientu pieredzi. Tāpat pacientu reģistri, tai skaitā onkopacientu reģistrs, vēl nav pilnībā izveidoti vai īsti funkcionējoši, kaut to nozīme ir acīmredzama gan ārstēšanas kvalitātei, gan plānošanai. Vienlaikus digitalizācijas paplašināšana rada nepieciešamību pēc drošiem datu aizsardzības risinājumiem. Pacientu veselības dati ir jāapstrādā tā, lai nodrošinātu gan privātumu, gan iespēju izmantot apkopotus datus medicīnas pētniecībā un valsts budžeta plānošanā - tikai tad veselības politikas lēmumi var balstīties uz patiesiem faktiem. Šī ir stratēģiska prioritāte, kurai jāvelta ievērojami vairāk uzmanības un resursu, nekā tas notiek šobrīd.

Rindu problēma

Viens no acīmredzamākajiem pacientu tiesību ievērošanas trūkumiem ir veselības pakalpojumu gaidīšanas laiki jeb rindas. Latvijā nav vienota pieraksta principa - katrai veselības iestādei ir sava rinda. Tas rada paradoksālu situāciju, kurā pacients, kuram nepieciešama, piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklēšana, reģistrējas dažādās vietās vienlaikus, lai tikai nodrošinātu ātrāku datumu. Šāds princips ne tikai rada nevienlīdzību, bet arī aizņem veselības sistēmas resursus - tiešsaistē cilvēki gaida brīvus laikus dažādās iestādēs dienām, adekvāti piekļūstot tikai dažiem no tiem. Šī problēma skaidri ilustrē, cik svarīgi ir radīt vienotu, centralizētu pieraksta un resursu plānošanas sistēmu, kur rindas tiktu koordinētas efektīvāk pacientiem un ar mazāku administratīvo slogu.

Budžets veselības aprūpē — cik tālu vēl ejam?

Veselības nozarei nepieciešamais finansējums ir viens no visilgāk apspriestajiem jautājumiem politiskajā telpā un joprojām Latvijā veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, un tas tieši atspoguļojas pacientu pieredzē un veselības rezultātos. Lēmums par jaunu finansēšanas modeli tiek gaidīts jau gadiem, taču progress ir lēns, un Latvija joprojām atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem gan veselības aprūpes kvalitātē, gan ieguldītājos resursos. Veselības nozarei nepieciešamais finansējums ir viens no visilgāk apspriestajiem jautājumiem politiskajā telpā un joprojām Latvijā veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, un tas tieši atspoguļojas pacientu pieredzē un veselības rezultātos. Lēmums par jaunu finansēšanas modeli tiek gaidīts jau gadiem, taču progress ir lēns, un Latvija joprojām atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem gan veselības aprūpes kvalitātē, gan ieguldītājos resursos.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas veselības aprūpes budžets ir bijis šāds (FM, OECD, WHO dati var nedaudz atšķirties):

• 2021. gadā: 9,1% no IKP, no kuriem valsts finansējums veidoja apmēram 5,3%.
• 2022. gadā: 7,6% no IKP, no kuriem valsts finansējums veidoja apmēram 4,9%.
• 2023. gadā: 7,2% no IKP, no kuriem valsts finansējums veidoja apmēram 4,5%.
• 2024. gadā: 7,5% no IKP, no kuriem prognozējams valsts finansējums apmēram 4,6%.
• 2025. gadā: 7,8% no IKP, no kuriem prognozējams valsts finansējums apmēram 4,8%.
• 2026. gadā: plānots 8,0% no IKP, no kuriem prognozējams valsts finansējums apmēram 5,0%.

Droši varam operēt tikai ar 2021., 2022., un 2023.gada datiem, par nākamiem – pieejamas prognozes (OECD, WHO u.c. dati  nāk ar 1 –  2.gadu nobīdi), taču šis prognozes ir diezgan ticamas balstoties uz iepriekšējo budžeta dinamiku. Šie skaitļi liecina par samazinājuma tendenci veselības aprūpes finansējuma proporcijā pret iekšzemes kopproduktu pēc 2021.gada Covid-19 pandēmijas, kas ir satraucošs rādītājs. Bet vēl lielāku satraukumu rāda tas, ka  līdz 40% no veselības budžeta vēl arvien katru gadu veido pacientu pašu dažāda veida maksājumi, kas neapstrīdami ļauj kārtējām valdībām noturēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu virs ūdens un izpildīt tām savu likumdošanā noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas funkciju. Salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem, kas parasti ir ap 9-10% no IKP, kur ap 82% ir tīri valsts nauda (Vācija, Lietuva) Latvija joprojām atpaliek, radot nopietnus izaicinājumus veselibas aprūpes pieejamībā un kvalitātē. Šī situācija prasa steidzamus risinājumus un jaunu pieeju veselības aprūpes finansēšanai, lai nodrošinātu pienācīgu pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Iespējama izeja - obligātā valsts veselības apdrošināšana kā risinājums.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, Latvijā būtu jāievieš obligātās valsts veselības apdrošināšanas modelis. Šis modelis ir sekmīgi ieviests un darbojas vairākus gadu desmitus gan Igaunijā, gan Lietuvā. Obligātā veselības apdrošināšana nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienādu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, neatkarīgi no ienākumiem un dzīvesvietas. Tā arī ļautu palielināt veselības aprūpes finansējumu, novirzot iedzīvotāju iemaksas speciāli izveidotā, no koalīcijas valdībām neatkarīga fondā, no kura tiek segti veselības pakalpojumi. Šāds modelis pierādījis savu efektivitāti Baltijas valstīs, nodrošinot plašāku pakalpojumu klāstu, samazinot rindas un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti. Latvija, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, varētu ievērojami uzlabot pacientu tiesību ievērošanu un veselības aprūpes pieejamību visā valsts teritorijā. Jau tuvākajā nākotnē valsts naudas daļai veselības budžetā jāsasniedz 6% no IKP, kas ļautu vismaz apturēt sistēmas lejupslīdi. Iepriekšējo gadu veselības aprūpes finansēšanas dinamikas analīze ļauj secināt ka bez kardinālam finansēšanas principu maiņām tas diez vai ir iespējams, diezgan droši var pateikt - viss turpināsies ka līdz šim.

Pacienta loma lēmumu pieņemšanā

Lai arī pirms desmit un vairāk gadiem pacientu biedrību loma bija niecīga, mūsdienās tā ir būtiski pieaugusi. Latvijā darbojās spēcīgas pacientu organizācijas, piemēram, “Sustento” (pastāv jau vairāk nekā 30 gadus), kā arī Pacientu organizāciju tīkls, kas regulāri iesaistās dialogā ar veselības aprūpes politikas veidotājiem. Onkoaliances dalība šajā tīklā liecina, ka pacientu balss kļūst arvien nozīmīgāka - ne tikai individuālu tiesību aizstāvēšanā, bet arī veselības sistēmas lēmumu pieņemšanā kopumā. Eiropas Pacientu tiesību dienas kontekstā viens no svarīgajiem principiem ir pacientu informēta līdzdalība lēmumu pieņemšanā, ne tikai savu ārstēšanas plānu noteikšanā, bet arī politiku veidošanā un veselības resursu sadales stratēģijās.

Pacientu izglītošana: ieguvumi un nozīme

Pacientu izglītošana par veselības jautājumiem ir būtisks solis, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un veicinātu pacientu tiesību ievērošanu. Galvenie ieguvumi, kas varētu rasties no šīs izglītošanas, ir:

• Uzlaboti veselības rezultāti: Labāk izglītoti pacienti spēj efektīvāk vadīt savas slimības, kas noved pie labākiem ārstēšanas rezultātiem un dzīves kvalitātes uzlabošanas.
• Lielāka pacienta autonomija: Izglītoti pacienti aktīvāk piedalās lēmumu pieņemšanā par savu veselību, kas veicina viņu atbildības sajūtu.
• Efektīvāka komunikācija: Pacienti, kas zina, ko jautāt, var labāk komunicēt ar ārstiem, kas uzlabo konsultāciju kvalitāti.
• Sistēmas efektivitāte: Izglītoti pacienti labāk izmanto veselības pakalpojumus, samazinot nevajadzīgu vizīšu skaitu un uzlabojot resursu izmantošanu.
• Samazinātas izmaksas: Labāka slimību vadība un profilakse varētu samazināt ārstēšanas izmaksas un uzlabot sabiedrības veselību.

Noslēgumā

Eiropas Pacientu tiesību diena, ko kopš 2002. gada atzīmē piekļuves, cienīgas aprūpes un pacientu viedokļa atzīšanas vārdā, ir iespēja ne tikai atgādināt par šo vērtību nozīmi, bet rīkoties - sistēmiski, mērķtiecīgi un taisnīgi, analizējot neveiksmju cēloņus un ceļus to pārvarēšanai. Pacientu tiesību ievērošana ir būtisks rādītājs veselīgas un tiesiskas sabiedrības attīstībā.

Izmantoti literatūras avoti:

1. Eiropas Pacientu tiesību diena: European Patients' Rights Day. Eiropas Komisija.
2. Pacientu līdzdalība: European Patients' Forum. "Patient Empowerment: A Guide for Patients." European Patients' Forum.
3. Pacientu organizāciju nozīme: Sustento. "Pacientu organizāciju loma veselības aprūpē Latvijā." Sustento.
4. Finanšu ministrija. "Valsts budžeta plānošana un izpilde." Finanšu ministrijas mājaslapa.
5. Eurostat. "Health expenditure statistics." Eurostat mājaslapa.
6. Veselības aprūpes kvalitāte: World Health Organization. "Quality of Care: A Process for Making Strategic Choices in Health Systems." Pasaules Veselības organizācija. 
7. Pacientu izglītošana: Bianca A Simonsmeier, ^. Maja Flaig , Thomas Simacek , Michael Schneider. What sixty years of research says about the effectiveness of patient education on health: a second order meta-analysis. Health Psychol Rev 2022 Sep;16(3):450-474.

Autors ir Latvijas Universitātes docents, Veselības aprūpes vadības ārsts.