Baltijas konteineru termināls. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pirms nepilna gada, pateicoties ārvalstu institūciju aktīvai darbībai, sabiedrībā atsākās spraigas diskusijas par ostām Latvijā - to nozīmi mūsu tautsaimniecībā un nepieciešamību uzlabot pastāvošo Latvijas ostu pārvaldības modeli. Savā praksē esmu analizējis vairāk nekā 70 ostas un to pārvaldības formas pasaulē, taču dublieri tādam juridiskajam risinājumam, kāds ir Latvijā - atvasināta publiska persona, neesmu sastapis. Katrā ziņā nevar viennozīmīgi to saukt par sliktu vai labu, bet fakts ir tāds, ka esošais pārvaldības modelis ir politiski kontrolēts un ilgtermiņā tas nestrādā.
Pēdējo divdesmit gadu laikā ostu pārvaldības modeļi kopumā ir ievērojami mainījušies. No tradicionālajām struktūrām, kurām raksturīga bieži vien neefektīva birokrātija un visaptveroša valsts iestāžu kontrole, uz biznesa orientētiem uzņēmumiem, kuriem ir kopīgi mērķi: efektivitāte, konkurence, birokrātijas mazināšana, pieprasījuma pēc valsts ieguldījumiem samazināšana, kā arī efektīvas darba organizācijas un organizatoriskās vides atjaunošana, lai atvieglotu ekonomisko koordināciju starp dažādiem līmeņiem. Pētnieki norāda, ka nepietiekamas reglamentētas juridiskās formas padara ostas par nespējīgām darboties kā komerciālām un uz tirgu orientētām iestādēm. Vienlaikus tās nespēj darboties arī neatkarīgi no politiskās un birokrātiskās kontroles.
