Pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa. Foto: Evija Trifanova, LETA
Maijs ir latviešiem pretrunīgs mēnesis. Pašā sākumā – 1. maijā – atzīmējam demokrātijas īsto sākumu Latvijā – Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu. Dažas dienas vēlāk – 4. maijā – Neatkarības atjaunošanas diena. Brīvības un demokrātijas uzvara!
Bet mēneša pašā vidū ir 15. datums – datums, kad uz kādiem 60 gadiem Latvijā bija mirusi demokrātija. Sākumā vietējais patvaldnieks, un pēc tam 50 okupācijas gadi.
Šoreiz ne par vienu, ne otru datumu, bet gan par citu okupāciju.
10. maijā paiet apaļi 80 gadi kopš notikuma, kas būtu derējis Latvijai par piemēru. Otrā pasaules kara sākumā Dānija bija neitrāla valsts, tāpat kā Latvija. Islande bija personīgā ūnijā ar Dāniju, bet praktiski neatkarīga. Un arī neitrāla.
Vācija iebruka Dānijā 1940. gada 9. aprīļa agrā rītā. Karš, kurš prasīja nedaudz upuru abās pusēs, ilga četras stundas, līdz kamēr Dānijas valdība padevās.
