Foto: Evija Trifanova, LETA
Lai gan notikumi valstī mainās pa dienām un pat pa stundām, pagājušās nedēļas beigās sabiedrību pāršalca ziņa, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) anulēta pielaide valsts noslēpumam. Tiek pieļauts, ka viens no iemesliem šādam lēmumam ir OIK, kas turpina būt karstais kartupelis arī ārkārtējā situācijā. Saeima un valdība to pārspēlē viena otras lauciņā. No šīs sistēmas ilgtermiņā nav bijuši nekādi vērtīgi ieguvumi, un, pretēji apgalvotajam, arī Latvenergo bez ienākumiem no OIK nebankrotēs.
Līdz ar pirmajām dienām ekonomikas ministra amatā un arī pirms nokļūšanas šajā pozīcijā Ralfs Nemiro aktīvi iestājās par OIK atcelšanu, solot to panākt no 2021. gada. Diemžēl vai par laimi, bet tagad kļuvis skaidrs, ka OIK savās pozīcijās noturējies ilgāk nekā ministrs, lai gan obligātā iepirkumu komponente noteikti ir jāatceļ. OIK kā fenomens izrādījies ļoti dzīvotspējīgs, neraugoties uz sabiedrības neapmierinātību. Kopš 1997. gada OIK jautājumos nav nodrošināta parlamentārā kontrole, bet tikai 2013. gadā sākts aktīvs darbs pie tā pieauguma iegrožošanas un pat samazināšanas. Diemžēl līdz pat 2020. gada pavasarim tas palicis tikai diskusiju un solījumu līmenī un, ja tā tiks turpināts arī nākotnē, risinājuma nebūs.
