Leģendārās kāpnes Odesā, kur kinorežisors Sergejs Eizenšteins savulaik uzņēma kadrus filmai "Bruņukuģis Potjomkins". Foto: Scanpix/LETA
Ukrainas dienvidpilsēta Odesa, ņem no kuras puses gribi, ceļotāju spēj pārsteigt un dažās dienās uzlādēt ilgākam laikam.
Mājās sēžot, aizvien bija licies, cik mums tā tuva un pazīstama. Sākot ar bērnu lejup ripojošos ratiņos uz lielajām kāpnēm, šo dramatisko kadru Rīgā dzimušā režisora Sergeja Eizenšteina filmā “Bruņukuģis Potjomkins”.
Tāpat ar tiešo vilciena satiksmi Rīga—Odesa vēl līdz 90. gadu vidum, ar Ilfa un Petrova garabērna Ostapa Bendera šūleriskajām afērām, ar slaveno futbola komandu “Černomorec” un daudz ko citu. Šajā tautu un kultūru kausēšanas veidnī Raimonds Pauls dziļos padomju laikos bija sastapis savu dzīves līdzgaitnieci Lanu.
Uz Odesu noteikti vērts doties pēc papildus humora un hohmas devas, lai uzturētu pašironiju kā vērtību. Var, teiksim, vienatnē studēt “Lonely Planet”, var ļauties kādas tūrisma firmas saregulētai informācijas plūsmai. Šajā reizē dažādu profesiju un vecuma ļaužus kopā savedis “Ir Kultūras ceļojumi” piedāvājums.
