Ilustratīvs attēls
“Kāpēc?” ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kad mediju telpā uzzinām par kādu baisu notikumu jeb bērna vai pusaudža seksuālu izmantošanu. Šādi notikumi ir smagi un sāpīgi ikvienam sabiedrības loceklim, kas liek vaicāt, vai esam darījuši visu, lai tos novērstu? Nepieciešams aktualizēt prevencijas pasākumus, kas vērsti uz potenciālajiem varmākām, tā apturot problēmu jau saknē, negaidot upurus.
Vai potenciālo varmāku iespējams atpazīt pūlī?
Nav izskaidrojams, kādēļ pieaugušus cilvēkus saista attiecības ar bērniem – medicīnā to mēdz dēvēt par biopsihosociālu modeli, kas nozīmē, ka šādu uzvedību var izraisīt kā ģenētiski, tā psiholoģiski, kā arī sociāli faktori. Potenciāli šie pāridarītāji ir paši bijuši seksuālas vardarbības upuri, bet tikpat labi viņi ir piedzīvojuši pāraprūpi, jutušies atstāti novārtā vai piedzīvojuši kādu psihoemocionālu traumu. Var gadīties, ka šādu uzvedību stimulē ģenētiski vai sociāli faktori, piemēram, nespēja izveidot attiecības ar pieaugušu partneri vai ir konflikti ar dzīvesbiedru. Tādējādi ir gandrīz neiespējami atpazīt potenciālu pāridarītāju cilvēku jūrā – tas var būt vīrietis vai arī sieviete, dažādos vecumposmos neatkarīgi no finansiālā stāvokļa, izglītības līmeņa vai nodarbošanās.
