No Rīgas pret reģioniem uz Rīgu ar reģioniem

Ilustrācija 1. Rīgas metropole un piecas lielākās Polijas metropoles

Plānojot attīstību, ir jādomā par to, kā Rīga var darboties kopā ar reģioniem, atstājot pagātnē paradigmu “Rīga pret reģioniem” un raugoties uz Latviju kā uz vienotu ekosistēmu, kurā galvaspilsēta un reģioni darbojas ciešā sinerģijā.

Valmiera ir labs piemērs veiksmīgam reģionālajam centram. Tā ar atrāvienu ir turīgākā Latvijas pilsēta ārpus Rīgas metropoles. Valmieras veiksmes atslēga ir tās attīstības virziens kā industriālam un ražošanas centram. Tās ekonomiskais profils atšķiras no Rīgas profila:  Valmiera rada 1,6% no Latvijas IKP un ir industriālais centrs, savukārt Rīga veido 52% no Latvijas IKP un ir pakalpojumu centrs. Abas pilsētas viena otru papildina.

Rīga ir tilts uz pasauli un kompetenču centrs, kas par investīcijām un talantiem konkurē ar Viļņu un Varšavu. Starptautiskās investīcijas šeit nozīmē tādu uzņēmumu kā Roche pakalpojumu centra izveidi, savukārt Valmierā tās izpaužas kā investīcijas ražošanā, piemēram, Patria bruņumašīnu ražošanā.

Rīgai un reģionu centriem ir atšķirīgas lomas, tāpēc tiem nav jāsacenšas, bet gan jāpapildina vienam otru ne tikai ekonomiski, bet arī pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Ļoti labs piemērs šāda veida sadarbībai ir kopš šā gada septembra īstenotais pilotprojekts starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) un Vidzemes slimnīcu. Izrakstoties no PSKUS, pacienti pēc sirds operācijām un procedūrām saņem konkrētus ārsta vizīšu un izmeklējumu laikus Valmierā. Sarežģītā ārstēšanas daļa notiek Rīgā, kur ir lielāka kompetence, bet uzraudzība notiek tuvāk dzīvesvietai.

Baltijas lielākā metropole

Runājot par Rīgu un tās starptautisko konkurētspēju, ir svarīgi raudzīties uz pilsētu metropoles līmenī. Vērtējot Rīgu tikai pilsētas robežās, aina iezīmējas drūmāka. Viļņa pavisam nesen apsteidza Rīgu pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās, bet Rīga joprojām ir Baltijas lielākā metropole. Viļņas iedzīvotāju skaita pieaugumu galvenokārt veicina migrācija, savukārt Rīgā gan iekšējās, gan starptautiskās migrācijas tendences ir negatīvas.

Tomēr metropoles mērogā Rīga joprojām ir lielākā funkcionāli vienotā urbānā teritorija Baltijā. Ja Rīgas metropolē iekļauj arī ar galvaspilsētu funkcionāli saistītās pašvaldības, piemēram, Mārupi un Ādažus, tās iedzīvotāju skaits sasniedz 924 tūkstošus, savukārt Viļņas metropolē – 768 tūkstošus. 

Rīgas metropolē ir vairāk darbspējas vecuma iedzīvotāju un bērnu nekā Viļņas metropolē. To gan nevar teikt par pilsētu līmeni – no 2011. līdz 2021. gadam Viļņā piedzima nedaudz vairāk bērnu nekā Rīgā. Tomēr, salīdzinot metropoles līmeni, aina būtiski mainās.  Tajā pašā laikposmā Rīgas metropolē piedzima aptuveni 118 tūkstoši bērnu, kamēr Viļņas metropolē – aptuveni 86 tūkstoši.

Tomēr arī metropoles līmenī Viļņa pakāpeniski tuvojas Rīgai, jo Viļņas metropolē ir pārliecinoši labāks migrācijas saldo, uz to pārceļas vairāk cilvēku gan no citām Lietuvas pilsētām, gan no ārvalstīm.

Divi ieteikumi Rīgai, kas veicinātu visas Latvijas izaugsmi

Pirmais ir mainīt paradigmu no Rīgas pret reģioniem uz Rīgu ar reģioniem. Latvijai nav otras pilsētas, kas spētu konkurēt Eiropas metropoļu līgā. Mūsdienu ekonomika koncentrējas metropolēs – 38,5% ES iedzīvotāju urbānajos centros rada 52% ES IKP. Latvijā šī koncentrācija ir vēl izteiktāka. Rīgas statistiskajā reģionā, kurā dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, 2023. gadā radīja 65,6% valsts IKP. Bez spēcīgas Rīgas Latvija paliks ES nabadzīgāko valstu pulkā. Rīga, kas konkurē ar citām lielajām pilsētām, veicina visas Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Darbavietas Rīgā rada darbavietas reģionos. Turklāt Rīga un Pierīgas pašvaldības ar finanšu izlīdzināšanas fonda starpniecību jau tagad palīdz finansēt reģionus – 2026. gadā no Rīgas metropoles pašvaldībām fondā plānotas iemaksas 205,3 milj. eiro apmērā. Reģioniem ir jābūt Rīgas partneriem, nevis konkurentiem.

Otrais ieteikums ir aktivizēt Rīgas potenciālu, izveidojot skaidru metropoles pārvaldības modeli, kas ļautu Rīgai un Latvijai pilnvērtīgi izmantot Baltijas lielākās metropoles priekšrocības.

Pēdējos gados Rīgas metropoles attīstībā vērojama pozitīva virzība. 2026. gadā tika izveidota Rīgas metropoles areāla vienotas mobilitātes politikas īstenošanas uzraudzības padome, kuras uzdevums ir veicināt metropoles areāla ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāna (SUMP) izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu. Tomēr tās darbība aptver tikai vienu jomu. Savukārt VARAM 2025. gadā rosinātais Rīgas metropoles areāla likumprojekts pašlaik ir iestrēdzis, un nav skaidrības par tā turpmāko virzību.

Sadarbībai metropoles mērogā jābūt plašākai, aptverot arī citas būtiskas jomas, kurās kopīga rīcība stiprinātu Rīgas konkurētspēju un ļautu efektīvāk izmantot publiskos resursus. Tas nozīmētu, piemēram, (1) kopīgi plānot skolu un bērnudārzu tīklu, nevis katrai pašvaldībai to darīt atsevišķi, (2) saskaņot teritorijas plānošanu un jaunu mājokļu attīstību ar sabiedriskā transporta pieejamību, (3) piesaistīt investorus visam metropoles areālam, nevis savstarpēji konkurēt, (4) kā arī attīstīt ceļu, veloceļu un ūdensapgādes tīklus, kas neapstājas pie pašvaldību administratīvajām robežām.

Ko mums maksā nekoordinēta metropole?

Viens no argumentiem, kas bremzējis Rīgas metropoles likumprojekta virzību, ir ar tā īstenošanu saistītās izmaksas. Taču nekoordinēta Rīgas metropoles attīstība valstij izmaksā vēl vairāk.

Šīs izmaksas rodas, piemēram, dublējošas infrastruktūras dēļ. Tiek veidoti paralēli sabiedriskā transporta maršruti, bet skolas un bērnudārzi ir nevienmērīgi noslogoti. Izmaksas rada arī nekoordinēta un izkliedēta apbūve, kas palielina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, kā arī ceļu izbūves un uzturēšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Turklāt rodas neefektivitātes izmaksas, katrai pašvaldībai atsevišķi plānojot, iepērkot un uzturot savas sistēmas, kā arī patstāvīgi īstenojot ES projektus, kuru sniegtie ieguvumi nereti apstājas pie pašvaldību robežām.

Papildus maksājam arī ar laiku, ko zaudējam sastrēgumos un gaidot nesaskaņotus vilcienus, autobusus un pilsētas sabiedrisko transportu. Taču galvenais zaudējums ir nepietiekami izmantots aglomerācijas potenciāls – darba tirgus ir sadrumstalots, bet pašvaldības savstarpēji konkurē par investīcijām tā vietā, lai apvienotu spēkus un konkurētu starptautiskā līmenī.

Šie ir tikai daži piemēri izmaksām, ko rada nekoordinēta metropoles attīstība. Diskusijai par Rīgas metropoli nevajadzētu būt par to, kurš maksās par tās izveidi un pārvaldību, bet gan par to, kā mazināt izmaksas, ko rada skaidra un efektīva metropoles pārvaldības modeļa iztrūkums, un kā situāciju mainīt.

Autors ir domnīcas LaSER pētnieks.

Avoti

¹ Eurostat. 2024. Population on 1 January by age groups and sex – functional urban areas. [urb_lpop1] Population on 1 January by age groups and sex - functional urban areas

² OSP. 2023. Iekšzemes kopprodukts reģionos un valstspilsētās (faktiskajās cenās) – teritoriālā vienība, rādītājs un laika periods. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKR/IKR010/table/tableViewLayout1/

³ Burneika, D. Bērziņš, M. Krišjāne, Z. un Ščerbinskaitė, S. 2025. Riga and Vilnius: the socio-spatial dimensions of rivalry between the largest Baltic cities. Journal of Baltic Studies, 57(1), 135–158. https://doi.org/10.1080/01629778.2025.2518998

⁴ Eurostat. 2025. Distribution of population by degree of urbanisation, dwelling type and income group. https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_lvho01/default/table?lang=en

⁵ Eurostat. 2023. Urban-rural Europe – economy. Statistics Explained. https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Urban-rural_Europe_-_economy

⁶ CSP. 2023. Iekšzemes kopprodukta īpatsvars reģionos un valstspilsētās – teritoriālā vienība un laika periods. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKR/IKR010/table/tableViewLayout1/ 

⁷ MK 2025. gada 22. decembra noteikumi Nr. 798 "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". https://likumi.lv/ta/id/365474