Ilustratīvs attēls. Pexels
Jauniešu līdzdalība ir temats, kas tiek apspriests arvien biežāk. Runājam par to, ka jauniešiem jāiesaistās, jāizsaka viedoklis, jābūt aktīviem. Bet vai ar šādu līdzdarbošanos ir gana? Līdzdalība iegūst īstu nozīmi tikai tad, kad tā pārtop ietekmē un atbildībā, piemēram, piedaloties vēlēšanās vai iesaistoties lēmumu pieņemšanā. Vai jaunieši Latvijā ir gatavi ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem?
Jauniešu līdzdalība un lēmumu pieņemšana ir savstarpēji saistīti, bet atšķirīgi procesi. Galvenā atšķirība slēpjas ietekmes pakāpē un atbildībā par gala rezultātu. Jauniešu līdzdalība ir plašāks process, tā ir iespēja jauniešiem piedalīties sev būtisku jautājumu rosināšanā, izskatīšanā un lemšanā, apkārtējās vides veidošanā un viedokļa paušanā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Tā ietver informēšanu, konsultēšanos, viedokļu apmaiņu un iniciatīvu ierosināšanu un īstenošanu. Lēmumu pieņemšana ir konkrēts, galējais posms, kurā tiek izdarīta izvēle un uzņemta atbildība par rīcību. Jauniešu līdzdalība ne vienmēr nozīmē, ka gala lēmumus pieņem paši jaunieši vai tie tiek pieņemti kopā ar viņiem. Biežāk jautājums ir par to, vai jaunieši spēj ietekmēt lēmumus, kurus galu galā pieņem citi (pašvaldības, iestādes u.c.).
Jauniešu līdzdalība bieži apstājas pie viedokļa paušanas, nevis reālas ietekmes uz lēmumiem vai lēmumiem kopā ar jauniešiem.To apliecina gan jauniešu zemā iesaiste formālajos līdzdalības mehānismos, piemēram, politiskajās partijās vai nevalstiskajās organizācijās, gan arī viņu pašu uztvere - tikai viens no 10 jauniešiem Latvijā uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumus valsts līmenī. Vienlaikus jaunieši ir aktīvi sociālajos tīklos un brīvprātīgajā darbā, kas liecina par vēlmi iesaistīties, taču šīs aktivitātes reti pārtop reālā ietekmē uz politiskajiem procesiem. Tas norāda uz būtisku plaisu starp iesaisti un ietekmi, kur līdzdalība bieži paliek konsultatīvā līmenī bez skaidras saiknes ar pieņemtajiem lēmumiem un kopīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izpaliek..
Šo plaisu starp iesaisti un ietekmi labi ilustrē Rodžera Hārta izstrādātās “līdzdalības kāpnes”. Tas parāda, ka līdzdalība var būt dažāda, tā var būt gan formāla un simboliska, gan arī jēgpilna un ietekmējoša. Kāpņu zemākajos līmeņos atrodas situācijas, kurās jauniešu iesaiste ir vairāk šķietama nekā reāla, piemēram, manipulācija, dekoratīva līdzdalība vai simboliska iesaistīšana bez iespējas ietekmēt rezultātu. Šādos gadījumos jaunieši var būt klātesoši procesos, taču viņu viedoklim nav būtiskas nozīmes gala lēmumos. Augstākajos līmeņos līdzdalība kļūst jēgpilna, proti, jaunieši tiek informēti, ar viņiem konsultējas, viņi piedalās lēmumu pieņemšanā un noteiktos gadījumos pat paši uzņemas iniciatīvu un atbildību par rezultātu.
Ja raugāmies uz situāciju Latvijā, rodas jautājums, kurā no līdzdalības līmeņiem jauniešu iesaiste visbiežāk atrodas. Dati un jauniešu pašu pieredze liecina, ka tā bieži nepārsniedz konsultatīvo līmeni. Salīdzinot jauniešu uztveri par savām iespējām ietekmēt lēmumus dažādos līmeņos, redzama būtiska plaisa starp formālajiem līdzdalības kontekstiem un sajūtu par reālo ietekmi.
Tikai 10 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir lielas vai pilnīgas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, savukārt pašvaldību līmenī šis rādītājs ir nedaudz augstāks, bet joprojām zems - 12 %. Izglītības iestādēs, kas ir jauniešiem vistuvākā vide, tikai 23 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir būtiskas iespējas ietekmēt lēmumus. Pat politisko partiju kontekstā, kas teorētiski ir viens no tiešākajiem ietekmes mehānismiem, tikai 15 % jauniešu novērtē savu iesaistes iespēju kā nozīmīgu. Šie dati iezīmē skaidru tendenci - jo tuvāks ir lēmumu pieņemšanas līmenis jaunieša ikdienai, jo lielāka ir ietekmes sajūta, tomēr tā joprojām ir ierobežota un zema. Ja jaunieši pat savā izglītības vidē, kas ir tuvākais līdzdalības līmenis, bieži nejūtas kā reāli lēmumu ietekmētāji, rodas pamatots jautājums, vai varam sagaidīt, ka viņi uzticēsies un iesaistīsies valsts līmeņa procesos?
Lai gan konkrētu publiski pieejamu datu par jauniešu aktivitāti Saeimas un pašvaldību vēlēšanās nav, no pētījumiem par jauniešu uzticēšanos valsts pārvaldei un interesi par politiku secināms, ka 47 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzīst, ka neinteresējas par politiku. Tas liecina par zemu politisko iesaisti, kas, visticamāk, atspoguļojas arī zemākā līdzdalībā vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas publiskie dati par 2025. gada pašvaldību vēlēšanām skaidri norāda arī uz jauniešu zemo līdzdalību vēlēšanās kā kandidātiem. No 5924 kandidātiem tikai 9,3% bija jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. 2022. gada Saeimas vēlēšanās situācija bija līdzīga - no 1829 kandidātiem 9,8 % bija jaunieši vecumā no 21 līdz 30 gadiem. No visiem kandidātiem tikai 5 jaunieši tika ievēlēti 14. Saeimā.
Lai veicinātu jauniešu iesaisti un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, valstiskā līmenī nepieciešams veicināt pārēju no jauniešu līdzdalības, kas ir konsultatīva uz ietekmējošu. Jauniešiem tuvā un drošā vidē jāievieš līdzdalības mehānismi, kas ļauj jauniešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā dažādos līmeņos. Vietējā līmenī stiprināmas skolēnu pašpārvaldes un jauniešu domes, veidojot tās par mehānismiem, kas ļauj jauniešiem tieši ietekmēt lēmumus viņu izglītības iestādēs. Būtiski pieminēt, ka darbā ar jaunatni iesaistītās organizācijas sniedz būtisku atbalstu līdzdalības prasmju attīstībā un stiprināšanā.
Šajā kontekstā izceļamas pēdējos gados radītās iniciatīvas - Signālvēlēšanas, Nacionālais Jaunatnes dialogs, Jauniešu tests (youth check) un citas. Signālvēlēšanas ļauj jauniešiem iepazīt vēlēšanu procesu, tostarp balsojot par partijām tieši tāpat, kā tas notiek vēlēšanās. Tas ļauj jauniešiem izmēģināt vēlēšanu procesu, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par tiem.
Nacionālais Jaunatnes dialogs ir iniciatīva, kas tika izveidota kā platforma strukturētai jauniešu un lēmumu pieņēmēju sadarbībai. Tā mērķis ir ne tikai uzklausīt jauniešu viedokļus, bet veidot procesu, kurā tie var ietekmēt turpmākos lēmumus. Nacionālais Jaunatnes dialogs sniedz iespēju jauniešiem tikties savā starpā, izvirzīt sev aktuālos jautājumus un tikties ar lēmumu pieņēmējiem, tajā skaitā Saeimas deputātiem, ministriem, lai veicinātu, ka jauniešu balsis tiek sadzirdētas valstiskā līmenī.
Jauniešu tests nodrošina sistemātisku tiesību aktu ietekmes izvērtēšanu jau to izstrādes posmā, veicinot jauniešu vajadzību redzamību un veicinot iekļaujošu, pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu. Šāda prakse, kas veiksmīgi ieviesta Austrijā, Vācijā, Beļģijā (Flandrija) un Francijā, kalpo par paraugu efektīvai paaudžu interešu integrēšanai valsts pārvaldē un ilgtspējīgas politikas veidošanā. Saskaņā ar Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.-2027.gadam un Nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu, jauniešu testu plānots ieviest arī Latvijā.
Minēto un citu iniciatīvu attīstība Latvijā ir būtiska. Taču vēl būtiskāk ir tas, kā tās darbojas praksē. Jauniešiem, darbā ar jaunatni iesaistītajām organizācijām, skolām, lēmumu pieņēmējiem un plašākai sabiedrībai jāstrādā pie tā, ka šādas iniciatīvas visos līmeņos nodrošina reālu pāreju uz līdzdalības līmeņiem, kur jaunieši piedalās lēmumu veidošanā un uzņemas līdzatbildību. Jaunu līdzdalības iniciatīvu īstenošana, ja tās tiek veidotas tikai kā konsultatīvs instruments, neatbilst mūsdienu jauniešu un sabiedrības vajadzībām. Tomēr nereti izskan arī pretējs viedoklis, proti, ka problēma nav tikai sistēmā, bet arī pašos jauniešos. Ja gandrīz puse jauniešu atzīst, ka politika viņus neinteresē, var šķist, ka līdzdalības mehānismi jau pastāv, taču netiek pietiekami izmantoti. Šāds arguments ir saprotams, taču jauniešu interese nerodas pati no sevis, tā veidojas pieredzē. Ja pirmā saskarsme ar līdzdalību ir formāla un bez reālas ietekmes, nav pamata sagaidīt, ka jaunieši nākotnē iesaistīsies vairāk. Tāpēc būtiski ir nevis gaidīt, ka jaunieši kļūs aktīvāki, bet gan radīt vidi, kurā viņu iesaiste ir jēgpilna un rada ietekmi.
Lai pāreja no līdzdalības uz līdzatbildību notiktu, nepietiek tikai ar vienreizēju iniciatīvu. Ir nepieciešami sistemātiski, jēgpilni un savstarpēji saistīti līdzdalības mehānismi, kas jauniešiem dod reālu iespēju ietekmēt lēmumus vai piedalīties to pieņemšanā kopā ar lēmumu pieņēmējiem. Latvija nevar atļauties jaunatnes politiku, kas apstājas pie “mēs uzklausījām”. Svarīgi ir ne tikai tas, vai jaunieši ir gatavi uzņemties atbildību, bet arī, vai mēs kā sabiedrība esam gatavi viņiem šo atbildību uzticēt.
Ja Nacionālais Jaunatnes dialogs un citas līdzdalības iniciatīvas spēs nodrošināt, ka jauniešu priekšlikumi dažādos līmeņos (skolās, pašvaldībās, valsts līmenī) tiek ne tikai uzklausīti, bet arī īstenoti, tas var kļūt par būtisku soli uz priekšu. Tas ne tikai stiprinās jauniešu līdzdalību, bet arī mainīs to, kā jaunā paaudze redz savu vietu sabiedrībā. Savukārt, ja jaunieši neredzēs skaidru saikni starp savu ieguldījumu un pieņemtajiem lēmumiem, tas ne tikai saglabās, bet vēl vairāk padziļinās plaisu starp jauniešu iesaisti un viņu reālo ietekmi uz lēmumiem.
Autore ir Latvijas Jaunatnes padomes prezidente.
