No idejas līdz produktam par dažiem simtiem, nevis desmitiem tūkstošu eiro

  • Kristaps Cīrulis
  • 26.08.2025.
Kristaps Cīrulis. Publicitātes foto.

Kristaps Cīrulis. Publicitātes foto.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Pats testē, atrod un novērš kļūdas

Domājot par programmēšanu un dažādu digitālo produktu radīšanu, jāatceras arī par testēšanu un kļūdu novēršanu. Mākslīgais intelekts var arī to. Šādi rīki spēj rakstīt kodu mūsu acu priekšā, pāris minūšu laikā nonākot līdz fiziskam rezultātam. Pēc tam to arī pārbauda, atrod un novērš kļūdas. Būtībā rīks izdara visu, lai no idejas palīdzētu nonākt līdz strādājošam rezultātam. Ar vienu pogu iespējams pārbaudīt, vai kods ir drošs. Turklāt šādā veidā radot, piemēram, mājaslapu, atliek tikai iegādāties domeinu un ar vienu klikšķi padarīt lapu publisku un reāli lietojamu. Šī mākslīgā intelekta platforma atbalsta maksājumu sistēmu “Stripe”, kas ir oficiāli atļauta arī Latvijā. Tas pilnībā atbalstīts risinājums, ko var izmantot gan uzņēmumi, gan arī pašnodarbinātie. Nepieciešams vien konts kādā no bankām, un šādi veidotā mājaslapā būs iespējams oficiāli veikt maksājumus, iegādāties produktus vai pakalpojumus u.tml.

30 000 eiro vietā 200 eiro

Šobrīd piedzīvojam milzīgu lēcienu inovāciju attīstībā, un tādi rīki kā “Lovable” ir tikai viens no piemēriem. Tagad dažu minūšu laikā iespējams paveikt to, kam agrāk vajadzēja profesionāļu komandu un nedēļas darba. Tas radikāli maina gan termiņus, gan izmaksas.  Projekti, kas kādreiz prasīja 30 000 vai 50 000 eiro, šodien noteiktās situācijās īstenojami arī ar 200 eiro budžetu.  Tas nenozīmē, ka par 200 eiro iespējams realizēt jebkuru ideju. Neviens nopietns finanšu tehnoloģiju uzņēmums vai kritiska biznesa sistēma par šādu summu netaps. Bet, iekšējie rīki, prototipi, ideju testēšanas platformas – tās gan. Jā, šodien to var izstrādāt paši, nezinot kodu. Profesionāļi šeit ieņem citu lomu, viņi kļūst par uzraugiem un sistēmu arhitektiem. Nevis tie, kas dara visu melno darbu no nulles, bet tie, kas pieslēdzas tur, kur vajadzīga stabilitāte, drošība un mērogojami tehniskie risinājumi.

Sadarbības modelis mainās. Vairs nav jāalgo vesela komanda, lai realizētu pamata ideju. Daudzas lietas varam radīt paši, bet profesionāļi palīdz precīzi tajos punktos, kur viņu kompetence ir izšķiroša. Tas padara procesu ātrāku, lētāku un daudz elastīgāku.

Pēdējais laiks, lai ielektu braucošajā vilcienā

Šādi rīki būtiski atvieglo ikdienu gan pašnodarbinātajiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet vienlaikus ietekmē arī IT nozari. Tas nozīmē daudz mazāku pieprasījumu pēc standarta programmētājiem, īpaši jaunākajiem programmētājiem. Protams, augstas klases speciālisti vēl aizvien būt pieprasīti, bet mākslīgā intelekta rādītās izmaiņas darba tirgū nav tāla nākotne. Kardinālas izmaiņas piedzīvosim jau tuvāko 12 vai 18 mēnešu laikā, patiesībā – tās piedzīvojam jau šobrīd. Tagad ir pēdējais laiks, lai ielektu braucošajā vilcienā, iemācītos izmantot mākslīgo intelektu, lai taupītu savu laiku un līdzekļus, un “Lovable” ir lielisks rīks, ar ko sākt.

Digitālo rīku un mākslīgā intelekta attīstība ir pavērusi iespējas, kas agrāk bija pieejamas tikai lieliem uzņēmumiem ar ievērojamām investīcijām. Šodien ikviens – no pašnodarbinātā līdz mazam uzņēmumam – var dažu minūšu laikā izveidot lietotni vai mājaslapu, optimizēt savus procesus un sākt pelnīt tiešsaistē. Tas būtiski maina inovāciju un uzņēmējdarbības vidi, padarot tehnoloģijas pieejamas visiem un pārveidojot arī darba tirgu.

Autors ir uzņēmuma Helve radošais direktors, Shift, The Crowd līdzdibinātājs.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Ričarda Brensona un Mātes Terēzes kombinācija – kas nepieciešams veiksmīgam sociālajam uzņēmumam?

Nesen publicētais Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (European Social Enterprise Monitor) ziņojums liecina, ka tikai trešdaļa sociālo uzņēmumu Eiropā ir finansiāli rentabli. Lai gan bez dotācijām lielākā daļa sociālo uzņēmumu nevarētu pastāvēt, jāatceras, ka šī uzņēmējdarbības forma nav stāsts tikai par peļņu – tie pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu. Latvijā ir daudz veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru, kas palīdz dažādām riska grupām integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

Viedoklis Edgars Surgofts

Ja ar savu uzkrājumu nepelni, tas sarūk

Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju.

Viedoklis Liene Voroņenko

Kuram ir reformu vīzija izglītībā?

Izglītības nozare ir visvairāk reformētā nozare pēdējo gadu laikā - kopš 2018.gada finansējums pieaudzis par 700 milj. eiro, taču ieviestās reformas tā arī nav atnesušas tik ļoti gaidīto - skolēnu snieguma izrāvienu, kas Latviju pozicionētu “veiksmīgo izglītības valstu galotnē”.

Viedoklis Irēna Arbidāne

Kā veidot darba vidi, kurā darbinieks vēlas būt?

Produktivitāte nav tikai uzņēmējdarbības organizēšanas rezultāts. Tā šodien atspoguļo arī spēju pielāgoties darba tirgus tendencēm un gudri izmantot esošo darbaspēku.