Ilustratīvs attēls. Pexels
Reti kurš viedierīču lietotājs nebūs sastapis trīs gudros pērtiķus – Mizaru, kas ar rokām aizsedzis acis, Kikazaru, kas ar rokām aizspiedis ausis, un Ivazaru, kas rokas pielicis priekšā mutei.
Lai gan to oriģinālā nozīme sakņojas budisma mācībā atturēties no ļaunām domām un rīcības, Rietumos tos parasti asociējam ar nepatīkamas informācijas ignorēšanu, lai izvairītos no atbildības uzņemšanās. Līdzīgi ir arī pašreizējos hibrīdkara apstākļos. Lai gan aizdomīgas aktivitātes ir ērti ignorēt, iedzīvotāju apātija pret potenciāliem apdraudējumiem negatīvi ietekmē nacionālo drošību.
Valsts drošības dienests pirms mēneša publicēja ikgadējo darbības pārskatu, kurā iekļauts aicinājums iedzīvotājiem ziņot Valsts policijai par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm pie svarīgiem infrastruktūras objektiem. Un ne velti – domnīca GLOBSEC laika posmā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada februārim ir identificējusi 151 incidentu, kur Krievija ir veikusi fiziskus uzbrukumus infrastruktūrai Eiropā, turklāt piektā daļa no visiem uzbrukumiem notikusi tieši Baltijas valstīs.
Līdz ar to svarīgi kļūst jautājumi – vai spējam atpazīt aizdomīgās aktivitātes un vai esam gatavi par tām ziņot atbildīgajiem dienestiem? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, šā gada februārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veicām reprezentatīvas Rīgas, Viļņas un Tallinas iedzīvotāju aptaujas.
Izpratne ir, rīcība izpaliek
Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotāji kopumā labi izprot, kas ir kritiskā infrastruktūra, kā arī spēj atpazīt aizdomīgas aktivitātes. Sarakstā ar dažādiem infrastruktūras objektu veidiem – enerģētikas infrastruktūra, slimnīcas, tilti, lidostas, ostas, dzelzceļš un militārā infrastruktūra – respondenti tika lūgti atzīmēt, kas no uzskaitītā ir kritiskā infrastruktūra. Vidēji 73% respondentu šos objektus identificēja kā kritisko infrastruktūru.
Iedzīvotāji lielos vilcienos spēj atpazīt arī aizdomīgas aktivitātes. Piemēram, 93% respondentu norāda, ka nepiederošu personu mēģinājums iekļūt kritiskās infrastruktūras objektā ir uzskatāms par aizdomīgu aktivitāti, kamēr 71% par aizdomīgu aktivitāti uzskata pierakstu veikšanu un skiču zīmēšanu kritiskās infrastruktūras tuvumā.
Ar salīdzinoši labo izpratni kontrastē iedzīvotāju gatavība par šīm aktivitātēm ziņot atbildīgajiem dienestiem. Atklāti (t.i., norādot savus personas datus) būtu gatavi ziņot 52% respondentu Viļņā, 45% Tallinā un tikai 31% Rīgā, savukārt ziņot anonīmi būtu gatavi attiecīgi 29% Viļņā, 28% Rīgā un 22% Tallinā.
Jāatzīmē, ka Rīgā un Tallinā gatavība ziņot par aizdomīgām aktivitātēm ievērojami atšķiras atkarībā no respondenta tautības. Kamēr gatavību ziņot atklāti vai anonīmi pauž 69% Rīgā dzīvojošie latvieši un 73% Tallinā dzīvojošie igauņi, starp respondentiem, kas pašidentificējas kā krievu tautības cilvēki, šādi atbildējuši 47% Rīgā un 56% Tallinā.
Iedzīvotājus no ziņošanas par aizdomīgām aktivitātēm attur, pirmkārt, šaubas par ziņošanas jēgu (33% respondentu), nepietiekamas zināšanas par to, kā pareizi ziņot (31% respondentu), un bailes par to, ka ziņošanas rezultātā var tikt sodīts nevainīgs cilvēks (30%). Interesanti, ka Viļņas iedzīvotāji ievērojami mazāk satraucas par iespējamu nevainīgu cilvēku sodīšanu (18%), salīdzinot ar Tallinu (34%) un Rīgu (38%).
Caur tehnoloģijām uz rīcību
Robeža starp miera laiku, krīzi un karu ir izplūdusi, tāpēc būtiski, ka iedzīvotāji apzinās savu lomu valsts drošībā. Lai gan viedoklis par to, vai es valsts drošības labā daru pietiekami, atšķiras (Viļņā šādam apgalvojumam piekrīt 53%, Rīgā – 65%, bet Tallinā – 72%), kopumā 82% respondentu Baltijas valstu galvaspilsētās uzskata, ka ir svarīgi iedzīvotājus iesaistīt nacionālajā drošībā. Tikpat liela respondentu daļa piekrīt apgalvojumam, ka ziņošana par aizdomīgām aktivitātēm uzlabo valsts drošību. Tiesa, Rīgā šādi atbildējusi salīdzinoši mazākā iedzīvotāju daļa (73%), nekā Viļņā (89%).
Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju iesaisti aizdomīgu aktivitāšu identificēšanā var uzlabot. Iedzīvotājus no ziņošanas attur nevis nevēlēšanās iesaistīties, bet gan zināšanu trūkums. Tāpēc ir nepieciešams izveidot skaidru algoritmu, kā iedzīvotājiem ziņot par aizdomīgām aktivitātēm – tas palīdzētu gan kliedēt bažas par ziņošanas jēgu, gan viestu skaidrību, kā to darīt pareizi. Būtiski ņemt vērā, ka lielāku aktivitāti būs iespējams panākt, ja tiks nodrošināta anonīmas ziņošanas iespēja. Šajā ziņā svarīga loma būs tehnoloģijām, jo 58% respondentu būtu gatavi ziņot par aizdomīgām aktivitātēm speciāli izveidotā mobilajā aplikācijā, bet 61% – oficiālā valsts iestāžu mājaslapā.
Lai veicinātu sabiedrības iesaisti dažādās jomās, Eiropas valstis jau šobrīd aktīvi izmanto speciāli izveidotas mobilās aplikācijas un mājaslapas. Piemēram, Vācijā 2013. gadā tika izveidota mobilo paziņojumu sistēma, kas ļauj saīsināt reaģēšanas laiku neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Proti, situācijās, kad tiek izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, sistēma izsūta paziņojumus notikuma vietai tuvumā esošajiem cilvēkiem, kas ir spējīgi veikt tūlītējos dzīvības glābšanas pasākumus, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lielbritānijas drošības dienests ir izveidojis speciālu mājaslapu, kurā paredzēts rekrutēt potenciālos spiegus tādās valstīs kā Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja. Savukārt Igaunijā pagājušogad tika organizētas mācības, kurās iedzīvotāji, pamanot lidmašīnas, helikopterus vai dronus, tika aicināti ziņot par iespējamu gaisa apdraudējumu, izmantojot krīžu gatavības aplikāciju Ole valmis.
Arī Latvijā tehnoloģiskie risinājumi palīdz iesaistīt sabiedrību drošības un kārtības uzturēšanā. Piemēram, kopš 2026. gada februāra Rīgas iedzīvotāji var ziņot par dažādiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policijas aplikācijā, tādējādi uzlabojot atbildīgo dienestu reakcijas ātrumu. Savukārt 112 Latvija aplikācijā ir iekļauta funkcija izsaukt ārkārtas dienestus ar SMS formas palīdzību, automātiski daloties ar savu atrašanās vietu. Šīs iestrādnes var kalpot par pamatu efektīvākai ziņošanai par aizdomīgām aktivitātēm.
Var secināt, ka mēs labi apzināmies iedzīvotāju nozīmi valsts drošības un sabiedrības noturības stiprināšanā. Ir pienācis īstais laiks izpratni pārvērst rīcībā – ir jāredz, ir jādzird un ir jāsaka. Tāpēc nākamos trīs gadus Latvijas Universitātes pētnieki projektā "Baltijas noturības stiprināšana: caur tehnoloģijām uz izpratni un rīcību (nr. lzp-2025/1-0191)" analizēs, kā veicināt iedzīvotāju praktisku iesaisti ziņošanā par aizdomīgām aktivitātēm un kā visefektīvāk sasniegt šo mērķi, izmantojot tehnoloģijas.
Autori ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes doktorants un vadošā pētniece.
