Sandra Zirne.
Rokot senlietas, melnā tirgus dalībnieki neatgriezeniski noposta vēstures mantojumu
Cilvēku interese par pagātnes notikumiem laika gaitā nekad nav mazinājusies. Tas jāsaka arī par Latvijas senāko vēsturi, kas pieejama caur lietiskiem avotiem - arheoloģisko izrakumu atklājumiem no senajām dzīvesvietām, kapulaukiem, kulta vietām un citām teritorijām. Daudzas no tām ir saglabājušās līdz mūsdienām bez īpašām ārējām virszemes pazīmēm. Tas ir Latvijas arheoloģiskais mantojums - neatjaunojams pētījumu resurss, vēl pilnībā neapzināts, bet tūkstošiem gadu saglabājies zemē. Tehnoloģiju attīstība paver aizvien pilnīgākas izpētes iespējas, tāpēc ir svarīgi šo vēsturi nosargāt.
Taču arheoloģisko mantojumu nopietni apdraud mantrači. Senlietas ir tikai viens arheoloģiskā pieminekļa struktūras elements - tās izrokot, tiek iznīcināts konteksts, daļa no arheoloģiskās vietas. Dati, ko būtu iespējams iegūt, pētot un fiksējot zemes kārtas to atrašanās secībā, ir zuduši.
