Valts Jakubovičs. Publicitātes foto.
Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzi vidusskolēni atsāk domāt par vienu un to pašu jautājumu – kurā jomā vēlos attīstīties un kādu profesiju izvēlēties? Pēdējos gados šim sarakstam arvien biežāk pievienojas profesijas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādi un to integrēšanu dažādās nozarēs. Tas nav pārsteigums, jo MI ir kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām gan biznesa, gan izglītības pasaulē.
Taču starp interesi un skaidru priekšstatu, ko tas nozīmē praksē, bieži pastāv liela plaisa. Kas šodien īsti strādā pie MI projektiem? Kādas prasmes ir vērtīgas? Uz kādiem priekšmetiem fokusēties? Un vai vispār ir jāizvēlas "MI" kā profesija, lai ar to strādātu? Mēģināšu atbildēt, balstoties savā un sava uzņēmuma pieredzē.
Kas šodien strādā MI nozarē – un kāpēc tā nav tikai programmētāju pasaule
Kad cilvēki dzird frāzi "darbs MI jomā", vairums joprojām iedomājas programmētājus, kas stundām raksta kodu. Šis priekšstats vairs neatbilst realitātei. Mūsu ikdienas fokuss ir datorredzes risinājumu izstrāde. Tās ir MI un programmatūras sistēmas, kas ļauj datoriem uztvert, analizēt un interpretēt digitālos attēlus vai video tāpat kā cilvēka acij un smadzenēm. Lai šādus risinājumus izgudrotu un izveidotu, mūsu uzņēmumā šobrīd strādā ļoti dažādu profilu speciālisti – MI izstrādātāji, datu zinātnieki, pētnieki, mehatroniķi, klasiskās programmatūras izstrādātāji, projektu vadītāji un testētāji. Tipiska MI risinājuma izstrādes komanda ir multidisciplināra. MI izstrādātāji un datu zinātnieki veido un trenē modeļus, pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģiskās pieejas, savukārt programmatūras izstrādātāji, mehatroniķi un testētāji palīdz risinājumu integrēt un pārbaudīt reālā vidē. Visu koordinē projektu vadītājs, kas nodrošina, lai izstrāde atbilstu klienta vajadzībām.
Jāņem vērā, ka darbs ar MI kaut kādā ziņā pieprasa, lai mēs paši esam gudrāki par MI. Piemēram, ir izskanējis uzskats, ka programmētāji drīz vairs nebūs vajadzīgi, jo visu var izdarīt MI. Jā, šodien ikviens ar tā saukto vibe coding palīdzību var salīdzinoši lēti radīt mājaslapas prototipu vai vienkāršu lietotni. Taču tas nenozīmē, ka programmētāji kļūst lieki. Gluži pretēji. Pieaug pieprasījums pēc cilvēkiem, kas spēj veidot sarežģītas sistēmas, pārbaudīt MI radīto kodu un nodrošināt tā drošību, mērogojamību un kvalitāti. Līdzīgi ir ari ar pārējo, saistīto profesiju pārstāvjiem.
Visgrūtāk ir atrast cilvēkus, kas apvieno spēcīgas tehniskās zināšanas, atbildīgu attieksmi pret darbu un vēlmi pētīt un eksperimentēt. Īpaši vērtīgi ir speciālisti, kas spēj apvienot MI ar robotiku un mehatroniku un kam ir ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiska pieredze to ieviest reālā industriālā vidē. Latvijā pieprasījums pēc šādiem augsti kvalificētiem speciālistiem ir ļoti augsts.
Ko mācīties un kam pievērst uzmanību, ja MI risinājumu veidošana ir sapņu karjera
Jauniešiem, kuri domā par nākotnes profesiju šajā lauciņā, es pirmkārt ieteiktu likt labu pamatu matemātikā, datorikā un dabaszinātnēs. Taču ar to vien nepietiek. MI jomā ļoti svarīga ir loģiskā un analītiskā domāšana, spēja risināt problēmas, kritiski izvērtēt informāciju un saprast, kāpēc konkrēts risinājums strādā vai nestrādā.
No savas pieredzes es īpaši izceltu zinātkāri un vēlmi eksperimentēt. Nevajadzētu fokusēties tikai uz to, lai apgūtu kādu konkrētu programmēšanas valodu vai rīku – tehnoloģijas mainās pārāk ātri. Daudz svarīgāk ir iemācīties mācīties, pētīt, uzdot jautājumus un pašiem meklēt risinājumus. Arī tad, ja MI jau šodien spēj uzrakstīt kodu vai atrisināt matemātikas uzdevumu, cilvēkam joprojām jāspēj saprast, kā viņš to dara, un kritiski izvērtēt rezultātu.
Bieži saņemu jautājumu par to, vai pēc vidusskolas vispār ir jāiegūst augstākā izglītība, lai strādātu ar MI? Atbilde ir atkarīga no tā, ko tieši ar to saprot. Ja runa ir par MI pētniecību vai jaunu modeļu un algoritmu izstrādi, augstākā izglītība joprojām ir ļoti būtiska. Nepieciešamas dziļas zināšanas datorzinātnēs, statistikā un matemātikā. Taču, ja runa ir par MI pielietošanu praksē, ikdienas darbā, situācija ir citāda. Mūsu pieredze dažādās nozarēs rāda, ka svarīgāka ir praktisko iemaņu, nozares izpratnes un patstāvīgas mācīšanās kombinācija. Viens konkrēts diploms pats par sevi nav izšķirošais. Jārēķinās, ka profesija ir ļoti dinamiska, lietas pastāvīgi mainās un jābūt gatavam mūžizglītībai.
Tāpēc jauniešiem neieteiktu izvēlēties "MI" kā profesiju tikai tāpēc, ka tā šobrīd ir populāra. Ieteiktu izvēlēties jomu, kas patiešām interesē, un MI apgūt kā spēcīgu instrumentu šīs jomas attīstīšanai. Ja interesē medicīna, tad skatīties, kā MI izmantot medicīnā. Ja interesē robotika, tad apgūt MI robotikas vajadzībām. Ja interesē programmēšana, sākt “spēlēties” un izmantot MI programmatūras izstrādē.
Šeit var palīdzēt arī vecāki. Es ieteiktu, pirmkārt, atbalstīt bērna interesi par MI un dot iespēju par to uzzināt un eksperimentēt. Nevis baidīties, ka bērns izmanto MI, bet kopīgi pārrunāt, ko viņš ar to dara un kāpēc. Vecāki var palīdzēt bērnam kritiski analizēt MI sniegtās atbildes, kopīgi pārbaudīt, vai informācija ir pareiza, un iedziļināties tajā, ko MI izskaidrojis. Tā MI kļūst nevis par "atbilžu mašīnu", bet par instrumentu, kas palīdz bērnam mācīties, pētīt un pašam domāt. Ja ir iespējas, noteikti var palīdzēt jau minēto robotikas vai mehatronikas ieguvju apgūšana ārpusskolas nodarbībās. Pat ja jaunietis izvēlēsies pēcāk nesaistīt dzīvi ar šīm nozarēm, tas iedos pamatu praktiskām dzīves iemaņām un attīstīts loģisko domāšanu.
Ko es novērtēju kandidātos un kādu padomu dotu jaunietim
Kad pie mums uz darba interviju atnāk cilvēks, mēs vērtējam trīs lietas: praktisku pieredzi, izpratni un zinātkāri.
Praktiskā pieredze ir ļoti svarīga. Mēs gribam redzēt, ko cilvēks ir reāli darījis, kādus projektus veidojis un kādas problēmas risinājis. Protams, tas nenozīmē, ka uzņēmumos nav vieta tiem, kuri vēl ir savas karjeras sākumā un tikai mācās. Bet mēs vēlamies saprast vai cilvēks ir uzņēmīgs, vai viņam ir dzinulis attīstīties un eksperimentēt.
Savukārt, izpratne nozīmē ne tikai tehniskās zināšanas, bet spēju saprast, kāpēc kaut kas tiek darīts konkrētā veidā un kā risinājums iekļaujas plašākā kontekstā. Cilvēks, kurš saprot "kāpēc", daudz vieglāk pielāgojas jaunām situācijām nekā tas, kurš vienkārši zina "kā". Un protams zinātkāre. MI un tehnoloģiju joma mainās ārkārtīgi strauji, tāpēc cilvēks, kam ir vēlme pastāvīgi mācīties, pētīt un izmēģināt jaunas lietas, ilgtermiņā būs ļoti vērtīgs. Ja jautā, kas svarīgāks – pieredze vai vēlme mācīties – es teiktu, ka šodien svarīgāka ir tieši vēlme mācīties un izzināt. Cilvēks, kurš grib mācīties un attīstīties, ar laiku iegūs arī pieredzi, bet cilvēkam ar lielu pieredzi, kurš vairs nevēlas mācīties, būs arvien grūtāk pielāgoties pārmaiņām.
Jāatzīmē, ka biežākā kļūda, ko redzu jaunajos speciālistos, ir pārāk liela paļaušanās uz MI rīkiem bez kritiskas domāšanas. Tu ātri iegūsti atbildi, bet nepārbaudi, vai tā patiešām ir pareiza vai piemērota konkrētajai situācijai. Otra bieži sastopamā kļūda ir bailes jautāt vai atzīt, ka kaut ko nezina, kas bieži noved pie ilgākas problēmu risināšanas, kad ātrāks ceļš būtu vienkārši palūgt padomu kolēģim.
Ja man šodien būtu 18 gadu, es, visticamāk, studētu biznesa vadību un paralēli apgūtu datorzinātnes vai inženierzinātnes. Mani vienmēr interesējusi ne tikai tehnoloģiju izveide, bet arī tas, kā ar to palīdzību radīt vērtību un risināt reālas biznesa problēmas. Manuprāt, nākotnē ļoti vērtīga būs tieši šo divu pasauļu – tehnoloģiju un biznesa – kombinācija. Ne obligāti pašam jābūt labākajam programmētājam, bet ir svarīgi saprast, ko tehnoloģijas spēj un kā no idejas nonākt līdz reālam produktam.
Un, ja būtu jādod viens padoms jaunietim, kas vēlas veidot karjeru MI jomā, tas būtu šāds: esiet zinātkāri un nebaidieties eksperimentēt. Nemēģiniet apgūt tikai to, kas šodien ir pieprasīts, bet mēģiniet saprast, kā lietas darbojas, uzdodiet jautājumus, sāciet paši veidot lietas un nebaidieties kļūdīties.
Autors ir mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāja Apply valdes loceklis.
