Ilustratīvs attēls
Par ChatGTP nu jau ir dzirdējis vai to izmēģinājis katrs, kuram ir kaut neliela interese par interneta tehnoloģijām. Ir arī tādi, kuriem šis vai līdzīgi mākslīgā intelekta risinājumi ir kļuvuši par neatņemamu darba vai ikdienas sastāvdaļu. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstība atkal saasinājusi diskusiju par potenciālajām sekām, ja mākslīgā intelekta attīstība netiks reglamentēta un iegrožota, jo to var pielietot ne tikai uz attīstību un izaugsmi vērstiem mērķiem, bet arī destruktīviem nolūkiem. Vai mākslīgā intelekta regulācija ir iespējama un nepieciešama? Manuprāt, jā! Vai tas ir viegls uzdevums? Noteikti nē!
Šā gada jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju par Mākslīgā intelekta aktu - pasaulē pirmo visaptverošo likumu, kas definē ietvaru mākslīgā intelekta attīstībai. Darbs pie šī regulējuma sākās 2020. gadā, nosakot digitālo pārveidi par vienu no ES prioritātēm. Tālāk notiks sarunas ar ES dalībvalstīm par likuma galīgo redakciju. Regula attieksies uz visiem indivīdiem un uzņēmumiem, kas strādā pie mākslīgā intelekta risinājumiem, kurus plāno ieviest ES teritorijā, pat, ja to radītājs nav reģistrēts ES. Ja regulējums būs veiksmīgs, visticamāk, to pārņems liela daļa pasaules valstu, un tas kļūst par standartu. Tomēr uzdevums, tādu radīt, nebūt nav vienkāršs.
