Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Interneta pirmsākumos cilvēkiem bija grūti iedomāties, ka tas revolucionizēs veidu, kā tiek apkopota informācija. Vēl mazāks ir to skaits, kas paredzēja, ka internets ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumus un slimību diagnostikas iespējas.
Microsoft sāka analizēt to lietotāju meklēšanas vēsturi, kuri meklē informāciju par aizkuņģa dziedzera adenokarcinomu, izmantojot tā laika meklētājprogrammu. Tika noskaidrots, ka interesi par diagnozes meklēšanu pacienti izrādīja vidēji 109,34 dienas pirms diagnozes uzstādīšanas.
Algoritmi aizvien ātrāk mainās, jo notiek pielāgošanās arvien jauniem atklājumiem, un algoritmu mainības tendence pieaug. Kā ārstus māca pirmajos studiju gados: “Tas, ko jūs šodien esat izlasījuši, rīt jau būs novecojis.”
Neskatoties uz mākslīgā intelekta popularitātes pieaugumu, tā lietošana jau kādu laiku notiek gan veselības aprūpes nozarēs, gan biznesā, kas saistīts ar veselības aprūpi. Iepriekš mākslīgais intelekts tika izmantots, lai atdarinātu cilvēku kognitīvās spējas un ietekmētu izvēles pieņemšanu, kas ļautu maksimizēt izvēles rezultātu. Medicīnas jomā jau 1970. gadā Stenforda Universitātē tika izstrādāts robotizēts algoritms, kas palīdz konkrētam pacientam izvēlēties piemērotāko antibiotiku terapiju. Tam laikam tā bija progresīva tehnoloģija, tomēr tās funkcijas nebija pilnvērtīgas un tehnoloģijas ienākšana tirgū tika apturēta. Tagad veselības industrija turpina gūt labumus no mākslīgā intelekta, piemēram, uzlabota efektivitāte, pieejamāka datu glabāšana u.c.
