Agnese Arne-Štencele. Publicitātes foto.
Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.
Latvijā – divi mājražotāju kooperatīvi
Latvijā darbojas divi mājražotāju kooperatīvi, un abi no tiem Kurzemē – “Kuldīgas labumi” un “Provinces Produkti”. Kooperācijas pamatā ir līdzīgu interešu un preču ražotāju sadarbība, entuziasms un brīvprātīgs darbs. “Kuldīgas labumi” jau 11 gadus darbojas ar pašvaldības atbalstu un veikalu pilsētas centrā, kam tūrisma sezonā ir liels pieprasījums.
Savukārt “Provinces Produkti” kopš 2019. gada uztur mājaslapu www.provincesprodukti.lv, kurā atrodami gan mājražotāju produkti, gan viņu stāsti. Šobrīd kooperatīvā ir 11 biedri, kas piedāvā daudzveidīgu produktu klāstu – liellopu gaļu un gaļas produktus, augļus, dārzeņus, dažādas mērcītes, vīnu, sieru, medu u.c. Taču kopumā sadarbības partneru skaits pārsniedz 150, ar realizējamo vienību skaitu – ap 3000. Tāpat mums ir arī klātienes veikals Saldus tirgū. Kooperatīvs aicina pievienoties ne tikai pārtikas ražotājus, bet arī saimniecības, kas ražo citu veidu produktus vai vēlas darboties kā gastronomijas un tūrisma objekti, piedāvājot degustācijas, meistarklases un saimniecību apskates.
Pašapkalpošanās segments – attīstības virziens
Esmu pārliecināta, ka nepieciešami jauni veidi, kā produktus bez starpniekiem piedāvāt patērētājiem. “Provinces Produkti” veic piegādes Rīgā un tās apkārtnē – tādējādi lauku ražojumi sasniedz lielpilsētu patērētājus. Tāpēc loģiski radās interese šo piegādes ķēdi paplašināt. Kādā no pieredzes apmaiņas braucieniem Austrijā pirmo reizi redzēju pašapkalpošanās aparātu, un nolēmu, ka kaut kas tāds nepieciešams arī Latvijā. Iespēja radās, kad šī gada sākumā tika izsludināta jauna ES programma “Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai", kur projekta ietvaros šobrīd jau uzstādīti divi pašapkalpošanās aparāti Rīgā un Saldū. Tāpat, lai nodrošinātu regulāru uzpildi, abās pilsētās ierīkotas noliktavas, bet rīdziniekiem arī kā papildu pašapkalpošanās un preču saņemšanas punkts.
Kooperatīvu darbībā vēl ir daudz darāmā
Kooperatīviem vēl ir daudz izaicinājumu. Piemēram, PVN sliekšņa palielināšana mājražotāju kooperatīviem būtiski palīdzētu saglabāt konkurētspēju, jo 21% PVN mazajiem ražotājiem nozīmē ievērojamu cenu kāpumu.
Šobrīd mūsu apgrozījums tuvojas 50 000 eiro robežai, un reģistrācija kā PVN maksātājam kļūs obligāta, kas uzreiz noteiks augstāku pārdošanas cenu. Uzskatu, ka PVN griestiem jābūt vismaz 150 tūkst., jo tādā gadījumā varētu algot kooperatīva vadītāju, kas, savukārt, nozīmē sociālās iemaksas budžetā. Lai gan ieguvēji būtu abas puses- kooperatīva un valsts budžets, šobrīd šim ierosinājumam nav dzirdīgas ausis.
Vēl viens būtisks izaicinājums ir tas, ka “Provinces Produkti” šobrīd nevar iegūt atbilstīga kooperatīva sabiedrības statusu, jo esošais regulējums paredz, ka vismaz 75% no apgrozījuma jāveido darījumiem starp kooperatīva biedriem. Praksē tas nav iespējams mājražotāju kooperatīvam, kur daudzi dalībnieki darbojas nelielos apjomos. Piemēram, viens partneris gada laikā pārdod produkciju tikai 190 eiro apmērā, un šādu sadarbības partneru mums ir desmitiem. Mēs nevaram visus uzņemt par biedriem, jo tad sistēma kļūtu neefektīva un administratīvi apgrūtinoša.
Tāpēc mēs rosinām pārskatīt šo nosacījumu, samazinot nepieciešamo īpatsvaru vismaz līdz 50% tieši mājražotāju kooperatīviem. Tas ļautu mūsu nozarei iegūt atbilstīga kooperatīva statusu, saņemt atbalstu un attīstīties ilgtspējīgi. Šo jautājumu šobrīd risinām ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) atbalstu, jo esam LLKA biedri.
Tieši pēdējā laikā manu interesi par vietējo ražotāju kooperatīviem, man tiek jautāts, kādas ir priekšrocības, trūkumi, par administrēšanas slogu utt., es labprāt dalos informācijā ar citiem. Man ir aizdomas, ka arī citur Latvijā tiks dibināti jauni mājražotāju kooperatīvi, jo par to tiek domāts, tātad tas ir aktuāli.
Kooperatīvi ir instruments, kas palīdz mazajiem ražotājiem izdzīvot un augt mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos. Pieredze rāda, ka tur, kur ir kopīgs mērķis, uzticēšanās un vēlme sadarboties, kooperācija strādā. Taču, lai šis modelis pilnvērtīgi attīstītos arī Latvijā, nepieciešams valsts atbalsts un saprātīgs regulējums, kas ņem vērā mājražotāju specifiku, nevis pielīdzina viņus lieliem uzņēmumiem. Ja spēsim radīt vidi, kur kooperatīvi var būt konkurētspējīgi, elastīgi un ilgtspējīgi, ieguvēji būs visi – vietējie ražotāji, patērētāji un reģioni. Mēs jau šodien redzam, ka kooperācija spēj radīt jaunas darba vietas, stiprināt vietējo ekonomiku un nodrošināt kvalitatīvu pārtiku ar caurspīdīgu izcelsmi.
Autore ir mājražotāju kooperatīva Provinces Produkti vadītāja.
