Arnis Balčus.
Fotogrāfijas Latvijas medijos rada sajūtu, ka slīkstam vizuālajā analfabētismā
Tekstam ir ļoti dažādas funkcijas - ar vieniem un tiem pašiem vārdiem varam gan norādīt produkta sastāvdaļas uz iepakojuma, gan arī rakstīt dzeju un prozu. Tāpat ir ar fotogrāfiju. Un, kā jau valoda, tā attīstās un mainās, taču atšķirībā no teksta fotogrāfijā pēdējos piecos sešos gados izmaiņas ir notikušas tik fenomenālos tempos, ka neviena valodas komisija (ja tāda būtu arī attēliem) nespētu šo procesu kontrolēt. Pateicoties mediju videi, arī mūsu izpratne par fotogrāfiju ir mainījusies. Ar fotogrāfisku attēlu mēs saprotam visus attēlus - kustīgus un nekustīgus, ar vai bez kameras radītus, amatieru un profesionāļu uzņemtas fotogrāfijas. Un mēs visi apgūstam šīs fotogrāfiskās valodas kodus jeb, citiem vārdiem, spēju runāt un lasīt. Pēdējos gados esam iemācījušies ātri pārstrādāt vizuālo informāciju, bet vai mēs apzināmies attēlu nozīmi? Vērojot fotogrāfijas Latvijas medijos, rodas sajūta, ka slīkstam vizuālajā analfabētismā.
