Ilustratīvs attēls
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas informatīvajā telpā pietiekami nozīmīgu vietu ir aizņēmuši materiāli par gatavojamiem grozījumiem Augstākās izglītības likumā. To sagatavošanas procesu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizsāka jau 2019. gada septembrī – ar diskusiju ciklu, pat ar Valsts prezidenta iesaisti gaidāmās reformas apspriešanā utt. Tagad ir pagājuši gandrīz divi gadi, Saeimā ir izskatīti un apspriesti vairāki simti priekšlikumu, un visbeidzot 16. augustā likuma grozījumi ir stājušies spēkā. Tādēļ ir īstais laiks sākt vērtēt, ko tad likums tagad nosaka, bet galvenais – vai ar pieņemtajiem grozījumiem tiks sasniegti tā sākotnēji uzstādītie mērķi?
Atbilde uz pēdējo jautājumu, autoraprāt, rada visvairāk diskusiju iespēju. Uzsākot minēto likuma grozījumu sagatavošanu un turpmāk visā to apstiprināšanas gaitā, IZM pastāvīgi kā reformas mērķi izvirzīja augstākās izglītības kvalitāti un tās salāgošanu ar tautsaimniecības vajadzībām. 2019. gada 20. decembrī, interaktīvajā diskusijā Drosme mainīties, prezentējot Konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ministrija šo mērķi pamatoja, ka “kvalitatīva un pārmaiņām atvērta izglītības sistēma ir viens no izšķirošajiem nosacījumiem, kas nodrošina un turpmāk nodrošinās valstu konkurētspēju, sabiedrības pārticību un drošumu”.
