
Publicitātes foto
Sliktā tehniskā stāvoklī esoši stāvvadi, tekošs jumts, brūkoši balkoni un vāja energoefektivitāte – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām jāsadzīvo lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas mīt padomju un pirmskara laikā būvētos daudzdzīvokļu namos. Turklāt šo ēku renovācija lielākoties nav ekonomiski pamatojama – milzīgās investīcijas, kas nereti ir līdzvērtīgas paša īpašuma vērtībai, tāpat nenovērsīs likstas pilnībā. Ko darīt? Nojaukt un būvēt vietā jaunas ēkas? Ideālā pasaulē tas būtu vissaprātīgākais risinājums. Vienlaikus ļoti svarīgi ir saprast, kāpēc vispār esam nonākuši tik tālu un ko darīt, lai situāciju nepasliktinātu vēl vairāk.
Nesaprotamais un nemīlētais kopīpašums
Dēļ nepietiekamas vai nepareizas izpratnes par kopīpašumu ir ilgstoši kavēta un apgrūtināta daudzdzīvokļu namu atjaunošana, bet ēku tehniskais stāvoklis, sevišķi padomju sērijveida ēkās, tikmēr turpinājis pasliktināties. Joprojām dzīvs ir desmitgadēm kultivētais uzskats, ka mana atbildība beidzas līdz ar mana dzīvokļa sienām, bet par visiem pārējiem ēkas elementiem jārūpējas kādam citam – apsaimniekotājam, pašvaldībai, valstij.