Līdzatkarība ir tikpat nopietna problēma kā atkarība

  • Dace Caica
  • 29.10.2018
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Sastopoties ar atkarību ģimenē, līdzcilvēki ir gatavi darīt visu, lai palīdzētu atkarīgajam, un nereti aizmirst paši par sevi. Tieši tāpēc iniciatīva par brīvību no spēļu atkarības “Spēles brīvība” pievērš uzmanību atkarīgo tuviniekiem – līdzatkarīgajiem, aicinot tos zvanīt uz atbalsta tālruni 29323202, kur var saņemt psihoterapijas speciālistu konsultācijas.

”Mēs spēlējam visas brīvdienas”, „Mēs meklējam palīdzību”, “Mēs jau visu esam izmēģinājušies”, tādi parasti ir pirmie vārdi, ar ko līdzatkarīgie sāk sarunu, griežoties pēc palīdzības. Uzdodot jautājumu: ”Vai tad jūs kopā spēlējāt brīvdienās?”, līdzatkarīgais apjūk.

Līdzatkarību var definēt kā psiholoģisku atkarību no otra cilvēka un viņa uzvedības. Cilvēki, kuri spiesti sadzīvot ar otra atkarību, īpaši atkarīgo mātes un sievas, vairs neatšķir, kur beidzas viņu pašu vēlēšanās, jūtas un vajadzības un kur sākas atkarīgā jūtas. Tas noved pie tā, ka līdzatkarīgie aktīvi iejaucas citu ģimenes locekļu dzīvē gan mājās, gan ārpus tās, bieži izsaucot dažādas protesta vai agresīvas uzvedības reakcijas no atkarīgā. Tas savukārt noved pie recidīva. Progresējot atkarībai, ģimenes locekļi dažādi cenšas to apturēt, kļūstot aizvien vairāk pārņemti ar atkarīgā uzvedības izmaiņu un aizmirstot par savām vajadzībām. Nepārtraukta atkarīgā kontrole, vajāšana, žēlošana, vainas apziņa un viņa problēmu risināšana parasti nesniedz gaidāmos rezultātus. Atkarīgais turpina spēlēšanu, bet tuvinieki izmisīgi turpina savu “cīņu”. Līdzatkarīgs cilvēks it kā pazaudē sevi un  dzīvo otra cilvēka dzīvi.

Jaunākajā žurnālā