Piemiņas zīme Bastejkalnā barikāžu laikā nogalinātajam kinooperatoram Andrim Slapiņam. Foto: Edijs Pālens, LETA
Atklāta vēstule Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Latvijas Republikas iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim
Andris Slapiņš 1991. gada 20. janvāra vakarā devās pildīt savu pienākumu pēdējo reizi. Uzzinājis, ka pie Iekšlietu ministrijas skan šāvieni, Andris kopā ar operatoru Gvido Zvaigzni steidzās turp. „Ja es to visu neuzņemšu filmā, tad pēc mums neviens nezinās, kāds bija 1991. gada janvāris Rīgā. Katrs varēs notikumus interpretēt, kā gribēs. Patiesība būs vienīgi kino. Kādreiz tā būs milzu vērtība,” teicis Slapiņš. Kamera turpināja filmēt arī pēc tam, kad Andri Bastejkalnā jau bija skārusi nāvējošā lode.
Kinooperatora kamera tolaik bija mūsu acis, mūsu iespēja pastāvēt pret noziegumiem, iespēja parādīt pasaulei, ka tauta barikādēs ir gatava nosargāt savas Latvijas atjaunoto neatkarību.
