Māris Meija. Publicitātes foto.
Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem.
Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.
Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt.[1]Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.
Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.
Papildus cilvēkresursu jautājumam, svarīgi ir arī ieguldījumi inovācijās un automatizācijā, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un palielināt ražošanas efektivitāti. Tāpat izaicinājumu rada publiskie iepirkumi, kur Latvijā joprojām dominē zemākās cenas princips, nevis ilgtspējīgas izvēles, kas ilgtermiņā būtu ekonomiski izdevīgākas. Kamēr ārvalstīs mūsdienīgi risinājumi ir pieprasīti un augsti novērtēti, mūsu vietējais tirgus tendencēm seko kūtri un nelabprāt.
Vienlaikus Latvijai ir arī nozīmīgas priekšrocības: augsti kvalificēti un spējīgi profesionāļi, salīdzinoši konkurētspējīgas izmaksas un izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kas nodrošina labas loģistikas iespējas eksportam. Latvijas uzņēmumi spēj nodrošināt kvalitāti, kas atbilst starptautiskiem standartiem, un tādēļ mūsu risinājumi kļūst aizvien pieprasītāki globālajā tirgū. Lai veicinātu konkurētspēju, Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas apvieno nozares ražotājus, nesen paplašināja savu darbību. Nozares pārstāvju apvienošanās kopīgiem mērķiem un priekšlikumu izstrāde valsts līmenī veicinās pasaules tendenču ienākšanu vietējā tirgū, kā arī veicinās zināšanu un pieredžu apmaiņu nozarē, tā vēl vairāk stiprinot vietējo ražotāju pozīcijas kā lokālā, tā globālā mērogā.
Reģionāla, bet globāli orientēta ražošana, kā arī eksporta izaugsme sniedz būtisku ilgtermiņa vērtību gan Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskajiem partneriem. Vietējā līmenī tā nozīmē darba vietas reģionos, stabilus ienākumus un iespēju cilvēkiem palikt savās pilsētās, strādājot augstas pievienotās vērtības nozarēs. Globālā mērogā Latvijas uzņēmumi nodrošina uzticamu, elastīgu un kvalitatīvu sadarbību, kas ļauj ātri reaģēt uz klientu vajadzībām un vienlaikus saglabāt konkurētspēju. Kompozītmateriālu nozarei Latvijā ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu eksporta centru Eiropā, ja turpināsim investēt darbaspēkā, inovācijās un ilgtspējā, kā arī spēsim nodrošināt ciešāku sadarbību starp industriju, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem.
[1] U.S. Department of Commerce, International Trade Administration. Europe Composites Market Brief 2024. Pieejams: https://www.google.com/url?q=https://www.trade.gov/sites/default/files/2024-06/2024%2520Europe%2520Composites%2520Market%2520Brief%2520%25281%2529.pdf?utm_source%3Dchatgpt.com&sa=D&source=docs&ust=1757326034159237&usg=AOvVaw2wqguir8ktpNXH5IyzcyBr
Autors ir SIA Brimer Saldus vadītājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis.