Ilustratīvs attēls
Covid-19, kas tika pasludināts par pandēmiju 2020. gada pavasarī, dramatiski pārbaudīja valsts pienākumu rūpēties (the duty of care) jēdzienu un valsts prakses paplašināšanu ārpus robežām. Ārlietu ministrijas (ĀM) un jo īpaši konsulārie dienesti kļuva par galveno cerību ārzemēs nonākušajiem iedzīvotājiem. Aplūkojot konsulāro dienestu reakciju uz Covid-19 pandēmiju, vērojamas izmaiņas konsulārajā praksē.
Latvijas Universitātē veikts pētījums, kas balstās astoņās padziļinātās intervijās ar Ārlietu ministriju (ĀM) konsulārā dienesta pārstāvjiem Baltijas un Ziemeļvalstīs, par viņu veiktām darbībām Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākumā, laika posmā no 2020. gada marta līdz jūnijam. Pētnieki runāja ar konsulāro nodaļu vadītājiem par to, kā noritēja intensīvais darbs, lai cilvēki atgrieztos savās mītnes zemēs laikā, kad vērās ciet robežas, un aplūkoja konsulārās diplomātijas nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā Baltijas un Ziemeļvalstīs, piedāvājot analīzi par katras valsts īstenoto rīcībpolitiku un aktivitātēm.
