Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Zaļā enerģija ir gandrīz vai ideāls risinājums labākai ikdienai: videi draudzīga, ar milzu potenciālu, turklāt laba investīcija nākotnē, kas jau patlaban spēj darboties bez valsts subsīdijām. Tikmēr Latvijā atjaunīgo resursu bilances noturēšana uzticēta hidroelektrostacijām, jaunu zaļās enerģijas projektu ir maz, savukārt ikdienā atjaunīgo enerģiju izvēlas vien daži procenti lietotāju, kamēr kaimiņos tiek attīstīti vēja parki un trešā daļa mājokļu lieto enerģiju, kas radīta videi draudzīgā veidā. Kas mūs kavē, lai dzīvotu patiešām zaļi un veidotu ilgtspējīgu enerģētikas nozari?
Līdzās aktīvai atjaunīgo resursu spēkstaciju izveidei Igaunijā ir būtiski audzis uzņēmumu un sabiedrības pieprasījums pēc zaļās enerģijas. Vēl 2019. gada sākumā tikai katrs divdesmitais Igaunijas mājoklis izvēlējās zaļo enerģiju, taču šogad jau katra trešā mājsaimniecība, kas slēdz līgumu ar valsts lielāko enerģijas tirgotāju Eesti Energia, izvēlas 100% no atjaunīgajiem resursiem ražotu enerģiju. Lietuvā tikai nākamgad enerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām, tāpēc šeit vēl par agru salīdzinājumam, bet uzņēmumu segmentā tendences ir līdzīgas – abās kaimiņvalstīs simtiem uzņēmumu izmanto atjaunīgos energoresursus, un to skaits katru gadu pieaug.
