Bijusī Valsts Drošības komitejas ēka jeb "Stūra māja". Foto: Edijs Pālens, LETA.
Atnāca un aizgāja pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām tā ir noteikta kā decembra pirmā svētdiena.
Saeima nobalsoja par šo piemiņas dienas iekļaušanu atceres dienu sarakstā 1998. gada 17. jūnijā - tai pašā reizē, kad noteica 16. martu par Latviešu karavīru atceres dienu. Nepieņēma ierosinājumu to nosaukt par Latviešu leģiona atceres dienu, un drīz pēc tam, 2000. gada martā, vispār atcēla 16. marta atceres dienu.
Likumprojekta pirmajā lasījumā 1998. gada 12. martā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš iepazīstināja deputātus ar pamatojumu genocīda upuru piemiņas dienas atzīmēšanai: "Politbiroja sēdes protokola izraksts nr. 57 no 1938. gada 31. janvāra: „Atļaut Iekšlietu komisariātam turpināt līdz 1938. gada 15. aprīlim operācijas spiegu un diversantu kontingenta iznīcināšanai, kurš sastāv no poļiem, latviešiem, vāciešiem, igauņiem, somiem, grieķiem, irāniešiem, harbiniešiem, ķīniešiem un rumāņiem. Atstāt spēkā līdz 1938. gada 15. aprīlim ārpustiesas arestēto personu lietu izmeklēšanu.“ (..) Kā pamats represijām ir „kak ļico latišskoi nacionaļnosti“ (respektīvi, represiju pamats ir tas, ka cilvēks ir latvietis). Tas principā ir kvalificējams kā genocīds pret latviešu tautu."
