Diāna Krūmiņa. Publicitātes foto.
Uz jautājumu, kādas ir galvenās īpašības, kas padara sportistu veiksmīgu, katram būs sava atbilde. Manuprāt, panākumus par 10% nosaka talants un par 90% – smags darbs, disciplīna, gribasspēks, mērķtiecība un mīlestība pret to, ko darām, – kā jebkurā citā jomā. Protams, gandrīz jebkurā nozarē liela nozīme ir arī komandai, taču tieši sportā komanda ir īpaši svarīga. Turklāt ne tikai cilvēki, ar kuriem tiecies sporta laukumā vai ģērbtuvēs, bet komanda visplašākajā izpratnē.
Parasti par saviem sporta mērķiem skaļi nerunāju. Katram sportistam tie ir citādi – piedalīties, pārspēt pašam sevi, iegūt visaugstākos rezultātus. Man, protams, ir mērķi, kurus reizēm sasniedzu, bet reizēm arī nē. Esmu no tiem sportistiem, kam parasti neveiksmes palīdz vēl labāk sagatavoties nākamajām sacensībām – izvērtēt, kas bija nepareizi, un darīt citādi, bet jebkurā gadījumā strādāt vēl vairāk. Ja piedzīvoju neveiksmi – tātad man ir dota vēl viena iespēja. Mani motivē arī tas, ka sports no hobija ir pārvērties par darbu, kuru mīlu. Pat nezinu, ko darīšu pēc karjeras noslēgšanas. Taču pazīstu arī lielas neveiksmes rūgtumu, kas ir ļāvis novērtēt manas mazās komandas nozīmi – ģimenes, trenera un fizioterapeites atbalstu, kuri zina, kā ar mani runāt, ko pateikt vai neteikt, – viena pati es sportā, visticamāk, nebūtu atgriezusies.
