Atkritumu konteineri šķirošanai. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Tā kā atkritumu depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs, tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.
Lietuvā taras depozīta sistēma darbojas jau kopš 2016. gada un to kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, savukārt atkritumu apsaimniekotājiem nav nekādas saistības ar sistēmas darbību. Tā to paredz arī Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kas skaidri pasaka, ka iepakojumu atpakaļsavākšana jānodrošina tiem, kuri saražo dzērienus depozīta iepakojumā. Pie mums sistēma strādā ļoti efektīvi, tādēļ vēlamies aicināt mūsu kaimiņus, latviešus, mācīties no citu valstu labajiem paraugiem un nepieļaut, ka nekorekti formulēti depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji sabojā veiksmīgas sistēmas potenciālu, uz kuru Latvija tiekusies jau veselus 20 gadus.
