Guna Jākobsone-Šņepste. Publicitātes foto.
Saeimā turpina spriest par izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz pakāpeniski ierobežot iespējas mācīties tālmācībā. Grozījumi paredz, ka mācības tālmācībā vai ģimenē 1.–6. klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Viens no iemesliem, kādēļ tika uzsākts darbs pie šiem grozījumiem, bija centralizēto eksāmenu rezultāti, kuri atsevišķās tālmācības skolās bija zemāki par vidējiem valstī. Taču taisnības labad jāpiebilst, ka vairākās tālmācības skolās vidējie eksāmenu rezultāti būtiski neatšķiras no klātienes skolām vai ir pat augstāki. Tas vēlreiz apliecina, ka visu nozari nevar vērtēt, balstoties tikai uz atsevišķiem gadījumiem vai fragmentāriem datiem. Šobrīd tiek sodītas visas skolas - arī tās, kas mērķtiecīgi iegulda mūsdienīgā mācību vidē, pedagogu kvalifikācijā un kvalitātes sistēmās.
Tālmācības skolas, kurās eksāmenu rezultāti ir augstāki par vidējo
Šobrīd pastāv risks, ka tālmācība pazudīs vispārinājumos. Pirmkārt, analizējot 2024. gada centralizēto eksāmenu rezultātus pamatskolās, redzam ka situācija nav viennozīmīga un atsevišķās skolās rezultāti pārsniedz kopējo līmeni. Piemēram, angļu valodā valsts vidējais rezultāts bija 65,77%, bet vairākās tālmācības skolās tas pārsniedza 70%. Savukārt vācu valodā, kur valsts vidējais rādītājs bija 78,56%, atsevišķās tālmācības skolās rezultāti sasniedza pat 90%. Arī matemātikā vairākās skolās sniegums bija virs valsts vidējā līmeņa. Arī vidusskolas līmenī pastāv būtiskas atšķirības starp skolām – ja tiek nodrošināts strukturēts mācību process, regulāra atgriezeniskā saite un mērķtiecīgs atbalsts skolēniem, rezultāti ir konkurētspējīgi ar klātienes izglītības iestādēm. Tas apstiprina, ka tālmācības skolas nav viendabīgas - atšķiras gan mērķgrupas, gan mācību procesa organizācija, gan atbalsta mehānismi, gan pedagoģiskās pieejas un digitālo rīku izmantojums. Tāpēc arī kvalitātes izaicinājumi un rezultāti nevar tikt vērtēti vienādi visām skolām.
Vērtējot kvalitāti, tiek aizmirsts skolēnu profils
Otrkārt, jāņem vērā skolēnu profils. Tālmācībā biežāk mācās jaunieši, kuriem iepriekš bijuši ilgstoši pārtraukumi mācībās, kuriem klātienes skolā bijis nesekmīgs vērtējums, kuriem ir veselības vai mācīšanās traucējumi, kā arī jaunieši, kuri apvieno mācības ar darbu vai dzīvo ārpus Latvijas. Šādu skolēnu izglītošana prasa intensīvāku individuālo atbalstu, regulāras konsultācijas, skaidru mācību ritmu un nepārtrauktu mācību procesa monitoringu. Tālmācībā īpaši nozīmīga ir mentora vai klases audzinātāja loma, agrīnās brīdināšanas mehānismi un cieša sadarbība ar vecākiem. Nepilngadīgo gadījumā vecāku vai likumisko pārstāvju iesaiste mācību procesā nav formāla prasība, bet būtisks priekšnosacījums sekmīgai sadarbībai ar skolu. Rezultātu salīdzināšana bez šī konteksta var radīt maldinošu priekšstatu par kvalitāti.
Nozīme gan skolēna, gan pedagoga ieguldījumam
Tālmācības kvalitāte neveidojas no viena rādītāja - tā ir sistēma, kur nozīme ir gan skolēna pašvadībai un motivācijai, gan pedagoga digitālajai pratībai un regulārai formatīvajai vērtēšanai, gan kvalitatīviem mācību materiāliem ar skaidriem vērtēšanas kritērijiem un diferencētiem uzdevumiem, gan tehnoloģiskajai videi, kas nodrošina termiņu kontroli, uzdevumu apriti, analītiku, komunikāciju un drošību. Izšķiroša ir ne tikai platforma pati par sevi, bet tas, kā tā tiek izmantota, piemēram, cik savlaicīga ir atgriezeniskā saite, cik caurskatāms ir vērtēšanas process, cik konsekvents ir mācību ritms.
Kā celt kvalitāti, ja tiek samazināts finansējums?
Treškārt, šobrīd ar likuma grozījumiem faktiski tiek sodītas visas tālmācības skolas, neatkarīgi no to individuālajiem kvalitātes rādītājiem. Nozarei kopumā tiek pārmests kvalitātes trūkums, taču vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija virza jauno pedagogu atalgojuma modeli “Programma skolā” (Ministru kabineta noteikumi “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē”), kas tālmācības skolām nozīmēs būtisku finansējuma samazinājumu. Jaunajā modelī netiek pietiekami ņemta vērā tālmācības skolotāju darba specifika - individuālās konsultācijas, detalizētā un biežā atgriezeniskā saite, digitālo materiālu izstrāde un uzturēšana, mācību analītika un regulārs skolēnu progresa monitorings. Turklāt otrgadnieku posmā finansējums jau ir samazināts, lai gan tieši šajā mācību etapā skolēniem parasti nepieciešams visintensīvākais pedagoģiskais atbalsts un pedagogu darba apjoms ir lielāks. Tas rada pretrunu: no vienas puses nozarei tiek pārmests kvalitātes trūkums, no otras - tiek samazināti resursi, ar kuriem šo kvalitāti nodrošināt. Papildus tam tālmācības vidusskolām nereti ir ierobežotas iespējas piesaistīt papildu finansējumu mērķētiem kvalitātes pasākumiem, piemēram, mentoru programmām vai riska grupu atbalstam, jo klasifikācijas dēļ tās nekvalificējas atsevišķiem konkursiem.
Mēs neapstrīdam nepieciešamību pēc augstiem kvalitātes standartiem. Gluži pretēji - nozare ir ieinteresēta vienotā kvalitātes ietvarā un caurskatāmos datos, lai diskusija būtu balstīta pierādījumos, nevis pieņēmumos. Mēs redzam risinājumu sistēmiskā kvalitātes stiprināšanā - vienotā kvalitātes minimumā mācību organizācijā un konsultāciju apjomā, salīdzināmos kvalitātes rādītājos un datu analītikā, skaidri definētos slodzes un pienākumu standartos tālmācības pedagogiem, akadēmiskā godīguma un vērtēšanas uzticamības stiprināšanā, kā arī mērķētā atbalstā metodikai, digitālajam saturam un platformu uzturēšanai. Tālmācība daudzām ģimenēm nav alternatīva izvēle, bet nepieciešamība. Tāpēc reformas jāīsteno ar līdzsvaru starp augstām prasībām un adekvātiem resursiem, nodrošinot, ka kvalitātes celšana notiek ar sistēmisku un ilgtspējīgu pieeju, nevis ar vispārīgiem ierobežojumiem.
Autore ir biedrības Latvijas Tālmācības centrs valdes priekšsēdētāja.
