PBLA logo.
Pēdējos gados Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadība ir vairāk izcēlusies ar savu stāju “pret”, neattīstot nekādu ceļu uz priekšu. No ārpuses izskatās, ka PBLA sevi uztver kā aizgādni, nevis pārstāvi, kā savdabīgu demokrātijas garantu vai līdzsvaru. No pēdējo divu priekšsēžu publiskiem izteicieniem var secināt, ka PBLA attīsta “savu” viedokli un pauž to daļēji vai pilnīgi neatkarīgi no savu biedru organizāciju kopuma viedokļiem. Vai tad PBLA vairs nevēlas būt jumta organizācija?
Nesen Diasporas likuma trešajā lasījumā Saeimas Ārlietu komisijā PBLA vadības uzstāšanās debatēs nekādā veidā neatspoguļoja saliedētu un profesionālu jumta organizāciju, kura apvieno visas savas biedru organizācijas. Profesionāls politiskais darbs nenotiek 3. lasījuma laikā, mēģinot pēdējā brīdi piemeklēt sabiedrotos. Likuma būtību un jēdziena “diaspora” definīcijai piedāvātos variantus var dažādi vērtēt, bet PBLA ar šādu nenoteiktību panāca to, ka Saeima nepieņēma ne nacionālkonservatīvo definīcijas variantu, nedz arī pragmatiski pielāgoto kompromisa variantu, bet gan visliberālāko definīciju.
