Foto: Ieva Lūka, LETA
Sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, Latvijas augstākās izglītības iestādes neizjuta tūlītēju tās ietekmi, tomēr tuvāko gadu laikā, samazinoties augstskolu ienākumiem, var tikt būtiski kavēta augstākās izglītības attīstība. Latvijā ir ierobežots izejvielu un energoresursu apjoms, tāpēc valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai īpaši būtisks ir augsts iedzīvotāju izglītības līmenis. Tas ir priekšnosacījums konkurētspējai globālajā tirgū, kā arī lokālās ekonomiskās stabilitātes instruments – pētījumi liecina, ka iedzīvotāju grupās ar augstāku izglītības līmeni arī ir augstāks legālais atalgojums, no kura valsts budžetā tiek maksāti nodokļi, kā arī zemāks bezdarba līmenis.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem 59% no studējošajiem paši maksā par savām studijām. Pirmskrīzes periodā 2018. gadā kopējie ieņēmumi no studiju maksām bija aptuveni 81 miljons eiro (valsts augstskolās 57 milj. eiro, privātajās – 24 milj. eiro). Novērtējums liecina, ka būtisku daļu no šīs summas (aptuveni 30 milj. eiro, no kuriem 20 milj. eiro attiecināmi uz valsts augstskolām, bet 10 milj. eiro - uz privātajām) ienes ārvalstu studenti. Rēķinoties ar paredzamo ieņēmumu kritumu Latvijas augstskolās, nepieciešams veikt pasākumu kopumu, kas mazinātu kritumu un sekmētu iespējami racionālu un efektīvu pieejamo resursu izmantošanu.
