Piekets pie Ģenerālprokuratūras Latvijas pilsones Kristīnes Misānes atbalstam, kuru Dānijas apgabaltiesa nolēma paturēt apcietinājumā par sava bērna nolaupīšanu Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), kas faktiski nozīmē, ka viņa 20.februārī tiks izdota DĀR. Foto: Paula Čurkste, LETA
Šobrīd karstajās diskusijās par Kristīnes Misānes lietu virmo emocijas, pieņēmumi un versijas. Tāpēc uzskatu, ka svarīgi ir pateikt galveno iemeslu un mērķi, kāpēc nolēmu pārstāvēt Kristīnes un viņas ģimenes intereses publiskajā komunikācijā. Un kāpēc Misānes lieta attīstījās tā, kā attīstījās.
Publiskajā telpā, kā jau demokrātiskā valstī, izskan karstas diskusijas par Kristīnes Misānes dzīves lēmumiem, kas viņai radījuši nepatikšanas. Vēlējos vērst uzmanību uz atsevišķiem faktiem, kuri pašlaik nav minēti vai jau aizmirsušies diskusiju karstumā.
Tātad – fakti.
Pēdējo dienu laikā publiskajā telpā parādījies viedoklis, ka kāds (domāti Kristīnes tuvinieki, politiķi un mediju pārstāvji) ir vēlējies ietekmēt tiesībsargājošo institūciju lēmumus. Vismaz tā secinājusi Zviedrijā dzīvojošā publiciste Sandra Veinberga savā publicētajā viedoklī “Misānes skandāls jeb pieaugušie, kas bērnam atņem vecākus”.
