Krievijas diktators Vladimirs Putins. Foto: AP/Scanpix/LETA
Kad 1991. gada decembrī PSRS tika izšķīdināta ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vadītāju lēmumu Minskā, jaunizveidotās valstis nonāca nestabilā situācijā.
Rietumu diplomāti, īpaši ASV Valsts sekretārs Džeimss Beikers, brīdināja par iespējamiem konfliktiem un bažām, ka haosā masu iznīcināšanas ieroči var nonākt teroristu rokās【1】.
ANO pieprasīja, lai jaunās valstis sniegtu garantijas par miera uzturēšanu. Rezultātā tika parakstīta Alma-Atas deklarācija (1991. gada 21. decembrī), ar kuras Annex V jaunās neatkarīgās valstis piekrita, ka Krievija pārņem PSRS vietu ANO Drošības padomē kā pastāvīgā locekle ar veto tiesībām【2】. Nosacījums bija Krievijas saistības:
- respektēt citu bijušo PSRS republiku suverenitāti un teritoriālo integritāti;
- atturēties no militārā spēka pielietošanas pret tām.
Krievijas saistību pārkāpums
Šodien Krievijas rīcība – Krimas aneksija (2014), pilna mēroga iebrukums (2022), Bučas un citu vietu zvērības, bērnu deportācijas – ir tiešs šo saistību pārkāpums. Turklāt Starptautiskā Krimināltiesa 2023. gadā izdeva orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina arestam par kara noziegumiem【3】.
Krievija tādējādi pati ir iznīcinājusi juridisko pamatu, uz kura tā ieguva privileģēto statusu ANO Drošības padomē.
Kāpēc tas svarīgi Latvijai un Eiropai
Latvija, kas pati piedzīvoja okupāciju, saprot starptautisko tiesību nozīmi izdzīvošanai. Ja ANO Statūtu pamatprincipi tiek ignorēti, mazās valstis ir pirmās, kas cieš. Eiropa nevar atļauties atgriezties pie principa “kas stiprāks, tam taisnība”.
Tāpat Globālie Dienvidi ir tie, kuriem nepieciešama funkcionējoša un taisnīga starptautiskā kārtība, lai nodrošinātu attīstību un stabilitāti. Ja ANO kļūst par neefektīvu instrumentu, lielvalstis diktēs noteikumus, bet mazās un vidējās valstis zaudēs.
Iespējamais risinājums
ANO Ģenerālajai asamblejai ir iespēja apturēt Krievijas privileģēto statusu Drošības padomē līdz brīdim, kad tā:
- izbeidz agresiju un izved spēkus no Ukrainas;
- atzīst Ukrainas suverenitāti un robežas;
- kompensē Ukrainai nodarītos zaudējumus.
Šāda apturēšana nebūtu sods Krievijas tautai, bet gan solis ANO kā institūcijas uzticamības atjaunošanai.
Secinājums
Krievija tika ielaista Drošības padomē uz nosacījumiem. Tā ir pārkāpusi šos nosacījumus. Tādēļ jautājums nav par “reformu pret Krieviju”, bet gan par ANO leģitimitātes un noteikumiem balstītas kārtības saglabāšanu. Latvija var un tai vajadzētu būt starp tām balsīm, kas atgādina šo vēsturisko faktu.
Atsauces
【1】James A. Baker, The Politics of Diplomacy, 1995.
【2】Alma-Ata Declaration and Annexes, 21 Dec 1991 (CIS founding documents).
【3】International Criminal Court, Warrant of Arrest for Vladimir Vladimirovich Putin, 17 Mar 2023.
Autors ir futūrists, kas nodarbojas ar ārpolitikas, kosmosa un enerģijas politikas jautājumiem, Rīgas Fotonikas centra līdzdibinātājs.