Ilustratīvs attēls.
2022. gada decembra sākumā Eiropas Savienība ieviesa embargo attiecībā uz Krievijas naftu. Baltijas valstis bijušas un lielā mērā joprojām ir atkarīgas no importa fosiliem resursiem, kas savukārt palielina globālo pieprasījumu pēc fosilā kurināmā, palielinot Krievijas ieņēmumus no naftas un gāzes eksporta. Varam ar zināmu lepnumu atzīmēt, ka tieši Lietuva, Latvija, Igaunija bijušas tās valstis, kuras aktīvi aicinājušas visu Eiropas Savienību asi vērsties pret Krieviju tās iebrukuma dēļ Ukrainā.
Ja politikas laukā mūsu valstu rīcība ir konsekventa, tad jautājumā, kā samazināt fosilās enerģijas klātbūtni transportā – Krievijas naftas embargo kontekstā, vēl ir daudz darāmā un mūsu valstīm vajag lielāku izlēmību un konsekvenci. Atteikties no Krievijas naftas ir sarežģīti – šis uzdevums prasa kompleksu risinājumu, tomēr tās apjoms Baltijā nenovēršami samazināsies, ja vien valdības un parlamenti ar saviem lēmumiem to tiešām sekmēs.
