Zemessardzes 1.Rīgas brigādes karavīri un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji izvieto speciālo telti, kurā veselos karantīnai pakļautos klientus nošķirs no jau apstiprinātajiem Covid-19 pacientiem kristīgās draudzes "Zilais krusts" vīriešu patversmes teritorijā. Foto: Evija Trifanova, LETA
1. stāsts. Ievads.
Kopš februāra Veselības ministrijas, tās iestāžu, manu kolēģu un mana dzīve ir pakārtota vīrusam. Mēs ceļamies, pavadām dienu un uz īsajām stundām ejam gulēt ar koronavīrusu domās, lēmumos, darbos un pat sapņos. Kopš izskanēja ziņas par jaunā vīrusa ekspansiju Ķīnā, mūsu epidemiologi un infektologi sekoja līdzi vīrusa izplatībai, Covid-19 slimības attīstībai un veselības organizatori centās modelēt, ko tas nozīmēs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kādi sagatavošanās darbi jāveic. Latvijā bija gluži līdzīga situācija kā visas pasaules, arī Eiropas valstīs – bija jāgatavojas cīņai ar nezināmu pretinieku. Tikai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas veselības aprūpe gadu desmitiem bija nepietiekami finansēta un mediķu skaits, īpaši medicīnas māsu, ir kritiski nepietiekams.
