Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Ilgtspējas jēdziens ietver divas cieši saistītas fundamentālas vērtības – spēt kaut ko darīt ilgstoši, tāpēc darīt to atbildīgi. Tā nav nedz politiķu kaprīze vai ierēdņu izdomāta jauna prasība, nedz arī kāda ārēja spēka ģenerēta ideoloģija, lai panāktu pārmaiņas uzņēmumos un sabiedrībā. Klimata pārmaiņas jau labu laiku vairs nav hipotētiska abstrakcija, tās notiek gana strauji un daudzās nozīmēs nenovēršami, tāpēc ilgtspēja ir vairāk eksistenciāls, nevis ekonomisks jautājums. Turklāt tai ir arī ekonomisks pamatojums, jo ilgtspējīgs uzņēmums ir efektīvāks un konkurētspējīgāks.
Pieredze, izpratne un iestrādnes ilgtspējas jomā ir ļoti atšķirīgas. Ir uzņēmumi, kuri ar ilgtspējas jēdzienu sadzīvo jau desmit gadu garumā, un tagad dara daudz vairāk nekā no tiem kāds prasa. Piemēram, plānojot, kā ilgtspējai pievērst savus klientus, mudinot mainīt cilvēku ikdienas izvēles un paradumus. Un ir uzņēmumi, kuru acīs ilgtspēja aizvien vēl ir kas līdzīgs birokrātiskai prasībai, kas lieki sadārdzina produktu vai pakalpojumu. Aptuveni puse no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem no ilgtspējas jautājumu iekļaušanas savā ikdienas darbā ir visai tālu, liecina aptauja, ko uzņēmēju vidū pērnuruden veica Swedbank[1]. Ceturtā daļa aptaujāto uzņēmēju neredz nepieciešamību iekļaut ilgtspējas jautājumus uzņēmuma vadības ikdienas darba procesos, tomēr divas trešdaļas no uzņēmumiem sacīja, ka ilgtspējas jautājumi tā vai citādi ir iekļauti ikdienas procesā. Tātad daudzi par šo jautājumu vismaz domā.
