Inga Filipova. Publicitātes foto.
Vardarbība ģimenē, izdegšana, mobings un demogrāfiskā lejupslīde ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē darba vidi, produktivitāti un sabiedrību kopumā. Uzņēmumus veido cilvēki, un tiem ir unikāls potenciāls risināt sociālos jautājumus, kas skar to kopienas, darbiniekus, klientus un apkārtējos. Tāpēc rodas jautājums: vai mūsu klusēšana ir pieņemama? Kādas ir sekas mūsu darbībām vai bezdarbībai? Sociālo problēmu risināšanai ir nepieciešami dažādi viedokļi. Uzņēmumi var izmantot savu ietekmi, lai pievērstu uzmanību sarežģītiem jautājumiem, kas skar daudzu cilvēku dzīvi.
Klusēšana var šķist droša stratēģija, bet ilgtermiņā tā kļūst par dārgu kompromisu. Piemēram, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojuši vardarbību no sava partnera puses, un šī vardarbība bieži skar arī bērnus un citus ģimenes locekļus. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dati liecina, ka vardarbība ģimenē Latvijai ik gadu izmaksā aptuveni 1,6 miljardus eiro. Uzņēmējdarbības vide nav nošķirta no sabiedrības problēmām – tās ir cieši saistītas. Viena no IKEA atbildēm uz šo izaicinājumu ir iniciatīva “Pamani vardarbību”, kuras pamatā ir mūsu misija veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem. Mēs nevarējām klusēt, kad mājas tik daudziem nav droša vieta. Un šis ir tikai viens no daudziem aktuālajiem sociālajiem izaicinājumiem. Taču kā uzņēmumiem saprast, kura sociālā problēma ir tuvāka tā vērtībām un būtībai?
Īstas pārmaiņas sākas ar īstām sarunām
Klausīšanās korporatīvajā vidē prasa apzinātu un stratēģisku pieeju – telpas radīšanu atklātai sarunai, arī par neērtām tēmām. Sāc ar vienkāršu jautājumu izzināšanu: par ko darbinieki vēlas runāt, bet netiek uzklausīti? Kādas ikdienas problēmas viņi risina? Kas svarīgs mūsu kopienai, papildus biznesa mērķiem? Viedokļu daudzveidība nav haoss, bet stratēģiska priekšrocība – tā veido uzticību, paātrina pielāgošanos un ļauj pieņemt pamatotākus lēmumus.
Iesaistīšanās sociālo jautājumu risināšanā nav par atpazīstamību, bet par vērtībām un drosmi. Nerunā par cilvēkiem – runā ar viņiem. Tādējādi parādot ne tikai to, ko tavs uzņēmums saka, bet arī to, par ko tas iestājas. Cilvēki seko tiem, kuri rīkojas godprātīgi, nevis tikai pauž vēstījumus. Esi gatavs tam, ka transformācija reti kad notiek ātri.
Īstermiņa ieguvums pretstatā ilgtermiņa sekām
Īstermiņā izvairīšanās no sociālajiem jautājumiem var likties ērts risinājums. Taču, kā atgādina psiholoģe Marija Ābeltiņa, vienmēr ir jādomā par to, kāds ir īstermiņa ieguvums un kādas būs ilgtermiņa sekas? Izvairīšanās lieliski darbojas tikai īstermiņā – ja kaut kas šķiet riskants vai neērts, mēs atliekam, nedarām, paliekām drošā zonā. Taču laika gaitā tas rada spriedzi un maksā dārgi: cilvēkiem izvairīšanās no svarīgiem jautājumiem var izraisīt veselības un attiecību problēmas, uzņēmumiem – uzticības krīzi, darbinieku iesaistes krišanos un reputācijas zaudēšanu.
Zīmoli, kas izvēlas nerunāt par aktuāliem sociāliem jautājumiem, var izvairīties no negatīvas uzmanības šodien, tomēr vienlaikus pakāpeniski zaudē ietekmi un iespēju būt daļai no kaut kā nozīmīga. Tāpat kā psihoterapijā cilvēki mācās neizvairīties no sarežģītām emocijām un sarunām, arī uzņēmumiem jāapzinās, ka patiesa ietekme un izaugsme, tāpat kā atveseļošanās, nozīmē drosmi pārvarēt diskomfortu īstermiņā, gūstot ilgtermiņa priekšrocības.
Negaidi “īsto brīdi”, rīkojies tagad
Sociālās problēmas ir sarežģītas un prasa kompleksus risinājumus. Mēs – IKEA – uzskatām, ka tieši visgrūtākajos brīžos ikviens var parādīt savu patieso būtību. Uzņēmumu iesaiste sociālu jautājumu risināšanā nebūs brīnumlīdzeklis, tomēr mēs uzskatām, ka par problēmām jārunā daudziem un no dažādiem skatupunktiem. Publiskais sektors un nevalstiskās organizācijas dara savu darbu, savukārt uzņēmumi var piedāvāt profesionālās zināšanas, izmantojot arī zīmola spēku un spēju uzrunāt darbiniekus, klientus un kopienas tādā veidā, kā to nevar neviens cits.
Taču “īsto brīdi” gaidīt nevajag. Uzņēmumiem jāsaglabā fokuss un jāveido ilgtermiņa ietekme, kaut maziem, bet sistemātiskiem soļiem. Šādu pieeju ilustrē SOS bērnu ciematu asociācijas padomes priekšsēdētāja Kārļa Danēviča piemērs – atbalstot jauno māmiņu dzemdību namā un palīdzot viņai pirmajā mēnesī izveidot emocionālu saikni ar mazuli, šī ieguldījuma sociālā atdeve varētu būt vismaz 20 eiro par katru iztērēto eiro.
Ne visas problēmas ir uzņēmuma atbildība, taču dažas no tām ir iespēja. Sociālā nostāja dažādos jautājumos ir autentisks uzņēmuma nozares un vērtību turpinājums. Arī klusumam ir cena – rīcība (un tās trūkums) runā skaļāk par vārdiem, ietekmējot cilvēku dzīves, uzticēšanos uzņēmumam, tā reputāciju un izaugsmi. Tikai kopā mēs varam radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem.
Autore ir IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.