Mežs ziemā. Foto - Edijs Pālens, LETA.
Nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2022. gadā veidoja 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējs ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Klimata pārmaiņas nav noliedzamas, pat ja mums var atšķirties viedokļi, cik lielā mērā tās ir dabiskā cikla sastāvdaļa un cik lielā mērā – cilvēka darbības ietekmētas. Jau iepriekšējā 30 gadu periodā, kas nu jau kalpo kā atskaites punkts klimatiskajai normai, un, proti, laikā no 1991. līdz 2020. gadam, gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija pieaugusi par 1,8 Celsija grādiem attiecībā pret 1961. – 1990. gada periodu. Februāra, kas tradicionāli ir aukstākais gada mēnesis, vidējā temperatūra pēdējos gados regulāri ir virs nulles, kas nozīmē, ka lielā daļa Latvijas ilgstošāks sals tā arī neiestājas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas dienesta dati. 2024. gada februārī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 0,6 grādi jeb 3,7 grādi virs klimatiskās normas.
