Ilustratīvs attēls
Eiropas Savienība līdz ar visām tās dalībvalstīm plāno kļūt klimatneitrāla līdz 2050. gadam. Ja Eiropas Parlamentam un Padomei izdosies vienoties par Eiropas Klimata aktu, šis mērķis kļūs arī juridiski saistošs. Taču jau tagad ambiciozo apņemšanos izjūt uzņēmumi, kuru ārvalstu partneri sāk pieprasīt CO2 neitralitāti un citu gāzu emisiju samazināšanu. Viena lieta ir samazināšana, bet kā attīrīt sirdsapziņu un apkārtējo vidi no tā, kas jau sastrādāts?
Ko tad īsti nozīmē būt klimata neitrālam 2021. gadā? Tā ir ne tikai spēja īstenot uzņēmējdarbību tā, lai neradītu nekādas pārmaiņas klimatā. Tie ir arī vērtīgi ieguvumi. Kā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta konferencē norādīja vairāki finanšu jomas pārstāvji, bankas un investori klimatneitralitātes centienus arvien biežāk ņems vērā, vērtējot uzņēmumu kredītreitingu. Tā kā finansējums klimatneitralitātes veicināšanai nāks no Eiropas Savienības caur komercbankām un dažādiem fondiem, tie uzņēmumi, kuri cenšas mazināt savu ietekmi uz vidi, varēs pretendēt uz mazāku procentu likmi, saņemot izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus. Līdz ar to klimatneitralitātes jautājumi kļūst aktuāli ikvienam, bet jo sevišķi uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem CO2 emitētājiem.
