Baltijā lielākā un modernākā vertikālo dzelzsbetona sienu ražošanas iekārta dzelzsbetona konstrukciju ražotāja "Skonto Prefab" rūpnīcā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Šā gada pirmo divu mēnešu dati apstiprina, ka rūpniecība arī šogad būs svarīgākā izaugsmes virzītāja. Tās devums ir jo īpaši svarīgs brīdī, kad pakalpojumu eksporta nozarēm klājas visādi — dažām ļoti labi, dažām ne gluži.
Zīmējot rūpniecības attīstības ainu ar ļoti plašiem vilcieniem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojas līdzīga aina kā pērn. Ar krasiem kontrastiem starp strauji augošajām vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēm (mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmija un farmācija) un lēnāk augošajām tradicionālajām nozarēm (pārtikas un koksnes pārstrāde). Taču nianses mainās.
Pieaugums par trešdaļu
Vēl līdz nesenai pagātnei sabiedrība maz apzinājās mašīnbūves lomu ekonomikas attīstībā; tas pamazām tiek labots. Vēl daudz neizmantotu iespēju šajā ziņā ir citai nozarei ar spēju ļoti strauji attīstīties — ķīmijas rūpniecībai. Tās ražošanas apjoms janvārī un februārī gada griezumā auga par 33,4%, bet februārī pat par 40,3%. Šī ir viena no nozarēm, kurai ļoti palīdz pieprasījuma kāpums celtniecībā. Taču īpaši strauji attīstīties tai palīdz līdz šim neizmantotais zināšanu, prasmju un tirgus potenciāls. Līdzīgi kā mašīnbūve, šī ir nozare, kura PSRS laikā bija ļoti liela, pēc tam saruka līdz sīkražošanas izmēram, bet tagad atkal apliecina savu vēsturisko potenciālu.
