Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs (no kreisās) un valdes loceklis profesors Haralds Plaudis. Publicitātes foto.
Veselības aprūpes nozarē Latvijā ļoti trūkst vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu pieejami un pilnvērtīgi lietojami dati par pacientiem. Ja ārstniecības iestādēm vispār ir digitālās datu sistēmas, parasti tās ir segmentētas un savstarpēji nesaistītas. Kamēr pacients var ārstam izstāstīt savu slimības vēsturi, virzība ir saprotama, taču brīžos, kad, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atved cilvēku bezsamaņā, datu trūkums var apdraudēt viņa dzīvību. Bez nopietniem ieguldījumiem slimnīcu informāciju sistēmās mēs nespēsim nodrošināt pacientiem tādu aprūpi, kādu viņi ir pelnījuši, turklāt mūsdienās tas ir arī pacientu drošības jautājums.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu ārstniecību un veselības aprūpi, mums Latvijā būtu vajadzīgas divu veidu datu kopas. Pirmā – gan ārstam, gan pacientam pieejama vispārīga informācija par pacienta veselības stāvokli, viņam veiktajām procedūrām un izmeklējumiem, – būtībā pacienta digitālais dvīnis. Otrā – jau daudz detalizētāka slimnīcu informācijas sistēma, kurā apkopots viss, kas ar pacientu šajā ārstniecības iestādē noticis: novērotie vitālie rādītāji, detalizēti procedūru un izmeklējumu apraksti, kas pieejami tikai ārstniecības personālam, nepieciešamības gadījumos tajos daloties ar citu iestāžu ārstiem. Pašreizējā realitāte ir kardināli pretēja: E-veselība kalpo kā recepšu un slimības lapu platforma, kurā ievietotā informācija nav integrējama citās sistēmās un pilnvērtīgi izmantojama ārsta ikdienas darbā. Savukārt Datamed informācija ir nepilnīga, tajā nav pieejami dati par visiem pacientu izmeklējumiem no visām ārstniecības iestādēm, un to uztur privātuzņēmēji.
